zemes pievilkšanās spēks viņu vilka kā magnēts. jau ar zobiem pa bruģi, bet tikai uz priekšu. saules stari dedzināja viņa pakausī zīmes. viņš kliedz. bet saule tik velk savas zīmes un smaida. rāpojot, ceļā satiek meiteni ar matos ķemmēm saspraustām. viņa prot lasīt saules iededzinātās zīmes. ar pirkstiņu viņa vieglītēm velk pār brūcēm. viņš sarāvies guļ uz mutes smiltīs un apjucis nesaprot vai sāp vai kut. tik skaudras izjūtas.
zem koka sēdošais vīrs pasmaida. viņš zin ka šīs zīmes var lasīt arī spoguļattēlā. un tad tās vēsta ko citu. viņš seko ar acīm meitenes pirkstu kustībām, iegaumē tās un ar savu pirkstu velk smiltīs.
un tur. tur, kur tu pat neiedomātos skatīties, stāv vēl kāds vīrs. viņš zin, ka šīs zīmes var lasīt arī ačgārni kājām gaisā. viņš iekopē sev tās atmiņā un lasa.
nekas nav ta kā izskatās.
iemācies skatīties uz lietām arī savādāk. jebkurš ceļš varbūt pareizais. pareizais tev.
jebkurš veids kā tu lasi ir pareizais. pareizais tev.
dzīve ir skaista.
manējā.
un es esmu vislabākā.
priekš sevis.
neviens cits man šodien neeksistē.
(kas eksistē, tas pats zin)
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |