varde skatoties uz čūsku domāja, kā tur īsti ir, ja čūskā iebāž bisi un izšauj. vai skaņa slāpējās? kādu skaņu izlaiž čūska? vai viņa iztaisnojās ka drāts pie elektrības? vai viņas acis izspiežas un sagriežās kā spēļu vilciņš? a mēle? vai tā vēl dziļāk sadalās vai kļūst bārkstaina.
galu galā ar šķelmīgu smīnu zaļajā spīdīgaja sejā ar sarkani piepūstajiem vaigiem, varde ieleca cilvēkam sejā, ar vienu pleznoto roku aizsedzot viņa labo aci, kreisās acs redzamības lokā atstājot čūsku. ar kreiso pleznoto pakaļkāju tā pliķēja cilvekam pa labo ausi tā padarot nervozu divkājaino radījumu ar netīrajiem plēkšņainajiem matiem, kuri no pieres jau krietnu gabaliņu bija atkāpušies. varde uztecinaja gļotainu šķidrumu ar halucigēnu vielu uz saulei cepināšanai pavērstās plikās virsmas. cilvēka deniņi tika sažņaugti. vardes domas pārtransformējas un apdullušo galvu un viņš ķēra pēc bises. uz tās uzbāza čūsku un izšāva. pēc šāviena no sevis notrauca glumo radījumu un svieda pret akmeni. varde atsitoties pret apsūnojušo akmeni,uz kura bija atstutēta sviestpapīrā pusapēsta sviestmaize, smaidīja. viņa īsti vairs neredzēja, kas notika ar čūsku, bet tas jau vairs nebija aktuāli, jo vardes nākamas domas bija kā īsti garšo čūska. vai tāpat kā ar mandelēm pildītas olīves?
uz manas rokas no papīra ir nospiedušis tikko ar pildspalu rakstīti vārdi.
grezni.
tikai žēl, mazgājot matus tūlīt nomazgasies.
skola man patika sādi ķēpāt rokas. nezinu kapec.
tāda kā rota uz paris stundām.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |