no rīta ejot uz darbu redzēju ka vienu vīrieti no pretējās mājas stutē uz nestuvēm. izpētījis visu situāciju, bet tā garāmejot, secināju, ka viņš izkritis pa logu no 6 stāva. bija jau nojausma, kurš tas varētu būt. tikko manas aizdomas par visu apstiprinājās. manas māsīcas boss liecies pa logu ārā lai paskatītos vai ar mašīnu viss kārtībā... ar mašīnu ta kārtībā vēl joprojām. ar pašu gan vairs nē. lauzts iegurnis, cik tur tās ribas, sasistas plaušas, smadzeņu satricinājums, kas tik vēl nē, neatceros. a šis guļ un smejās, ka dzīvžogs nežēlīgi pakaļu saskrāpējis. smejās, ka nākošreiz no māsīcas aizņemšoties slotu(sauc viņu par raganu), lai pavērotu apkārtni.
viss būs labi. viņš smejās.
elpo!
gaiss lai arī nav pilnīgi tīrs, elpo.
aizver acis un ieklausies sevī.
jūti kā visas poras piepildās ar k-ko dzīvinoši spirgtu.
jūti kā smadzenes samežģās no izbrīna.
tu pieploc pie stikla. elpo caur to.
dvaša uz stikla.
tu redzi visus putekļus un uzsmaidi viņiem.
elpo. tikai elpo. elpo ne tikai ar plaušām, bet aeī ar sirdi, ar pirkstu galiem, ar papēžiem.
domu vagoniņš izskrien caur plakstiņiem. tie notrīc kā spāres spārni.
deguns paraujās uz augšu un elpo spārnu smaržu.
elpo!
aizvēru logu. ir tik grūti elpot pēc šādas dienas. labāk saraušos čokuriņā, lai plaušas neiedomājās vairāk paplesties un ieelpot. sāpīgi taču. negribu vēl vienu lēkmi kā Meksikā. negribu.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |