uzkrāsoju koši sarkanas lūpas.
šodien tas bija vienīgais, kas bija uzkrāsots.
jocīgi. tāds sarkans pleķis sejā.
smēķēju. katru reizi ar lūpām apkļaujot cigareti vieglītēm notrīsēju.
domas. domas. sajūtas.
domās skūpstīju ar savām koši sarkanajām lūpām krūtis.
maigi ap krūšu galiņu tās apvijās, piekļāvās, saplūda kopā.
paceļot galvu no tavām krūtīm, lūpukrāsa izsmērējusies.
ar savām neuzkrāsotajām lūpām tu noņem krāsu no manas sejas.
mēs abas ar izplūdušām mutēm.
ievelku dūmu. izpūšu straujos mazos šāvienos.
beng beng.
es atkal pieploku tavām krūtīm. maigi ar zobim saķožu.
tad stiprāk. asins lāsīte notek.
trīs sarkani pleķi telpā.
uzspiežu citronu uz brūces.
sūrst.
tu pasmaidi.
ievelku dūmu. izpūšu straujos mazos šāvienos.
beng beng.
strādāt ir ok, tikai ne šodien.
līdz kaklam visi.
paldies par rozēm, bet pat tās man šodien izspieda tikai vienu sķību smaidu.
bļin, gribu saēsties papilotes, būt citā realitātē, dejot ap uguni mežonīgas dejas. sevī mītošo kobru satracināt, līdz tā sakož mani.
sadzerties meskalitu. zem kaktusiem vemt kā trakam koijotam.
stundām ilgi kašāties tuksnesī, ar domu izkast jaunu okeānu, nu ok, pietiktu arī ar kādu mazu avotiņu. ja nebūs ūdens, izspiest no agaves sulu, nokrist uz ceļiem un alkaini sūt dubļaino masu.
bļin, gribu stāvēt klints malā un aurot līdzi vējiem.
papilotes.. papilotes vēl papilotes. vienu pēc otras izkošļāt un izspļaut.
redzēt nereālo pasauli.
negribu būt pie skaidras apziņas.
nelaime tā, ka sasodīts, sen vairs nereibst. nu minimāli, bet tāds normāls reibonis sen nav bijis. gribu streipuļot, griezties, skriet virsū visiem un visam.
jā vajag vēl papilotes..
šodien vairāk kā nekad prātā skan gorgonas pārteiksanās
gājēju pārbrauktuve
zebriņa no pārbrauktiem cilvēkiem.
tikai šī zebriņa ir sarkana. arī ok.
foto būs vēlāk.
varbūt..
lecos lecos, kamēr mani aizveda braukt ar rodeļiem. tjipa, lai blondīnei smadzenes izvēdinās. sacensības uz ceļa. kāda meitene no blakus ne tik lielā ātrumā nesošās mašīnas uzsmaida un piemiedz ar aci. underwold skan tā, ka mašīnai jumts gāžās. man smaids līdz ausīm, kā vēlāk šūpojoties teica: "tik plats smaids, ka kodolgalviņu varot noslēpt."
rodeļi ir ok, ja brauc divatā un neviens pa priekšu nečunčina. tomēr es dodu priekšroku lielākam ātrumam un daudz labāk es slēpoju(asākas izjūtas), bet visu jau nevar gribēt.
un tagad garneles po meksikanski.
žitj budu ;))
ir ok, ja neatceries puisi no 3b klases, taču viss saiet dillēs, ja neatceries puisi no 3a klases.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |