zili dzīparu vijumi vijās man gar acīm kā DNS.
nezinu vai esmu tik stipra kā pašai liekās.
mani interesē, ja es pēkšņi kļūtu augstprātīga un iedomīga(vot tas būtu brīnums), vai manas asinis no karaliski purpursarkanajām pārvērstos par zilām?
mani interesē, vai tad mans glāsts būtu ar citu smagumu?
mani interesē, vai manas acis tad vēl mirdzētu.
laikam jau nemaz īstenībā es negribu uz sevis to izbaudīt.
vai tas glāsts ko es sniedzu sev atšķirās ko sniedzu tev. kaut vai notraušot varavīkšņu pilnu asaru no vaiga.
drudzis.
kaut kāds vājprāts.
šausmīgi vajag samīļojienus
lasīju meilu no Kristas un smējos skaļā balsī ;))))
ārprāts, kā man viņas pietrūkst!!!
un mēs, izrādās iesim uz kāzām!
precās viņas modeļu aģentūras priekšnieks un viņu kā mīļāko modeli ielūdza ;)) es būšot viņas pavadone ;))
upd man Meksikā taisīs viltoto studenta apliecību ;))
tas man visvairak patīk ;))) jau fotografija sagatavota ;))
še ku reku ezītis, ko man uz projāmbraukšanu iedāvināja Ingucis. un viņš viss ir no šokolādes ;)) skaists vai ne? ( ezītis profilā ) un te var redzēt ( viņa smuko purniņu un čolkiņu ).
paldiesiņš
lapsa par ezīša fotogrāfēšanu ;*
bija tāda skaista krievu multenīte, kur bija briedītis ar dimanta nadziņu un bija mazrunīga meitenīte. tikko gar acīm nozibēja vīzija kā briedītis lēkāja pa jumtiem un šķīla dimantus un meitenīte ar kaķīti no sākuma skaījās pa mazu starp leduspuķēm ar dvašas siltumu izpūstu caurumu un tad izskrēja ārā, sniegā un atplestu muti skatījās brīnumā. laikam tā multenīte saucās "dimanta nadziņš". jauka.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |