šodien tīrot Stockmann un mērot svārkus skatījos visos spoguļos nevis uz svārkiem, kuros mans dupsis izskatījās pat ļoti ok. bet uz degunu, kas vīdēja caur lokainajiem matiem... svārki netika nopirkti :( nekas varu vēl rīt vai parīt nopirkt, ja nu ļoti sirds pēc viņiem sāpēs, bet laikam jau nē, jo esmu sev uzlikusi sev spīdzināšanas režīmu - nekādi veikali...
nu ok, šodien atļāvos - kosmētika, apakšveļa, josta, un daudz jauki Stockmann gardumi(lai piedod pārējie veikali, bet daudzkas ko iemīļoju ārpus LV robežām LV nav atrodams).
un jā man garšo manu pirkstu gali.
ar mēlīti maigi pārbraucot ir tāāāāda garša un sajūta...
ha!
izrādās ezic ir precams. tagad to zinu arī es ;)
taisīju sev un Ingucim ņammas.
manikīre gandrīz samaņu zaudēja no manu īpašo gurķīšu smaržas.
administratore izdomāja, ka ņems mani savā harēmā.
Ingucis vienkārši bija norijis mēli.
ēšanas laikā koķetas sarunas pa telefonu un ezic vēl ar vienu roku novilka bikses un parādīja Ingucim savas jaunās biksiņas ar Playboy zaķīti. Ingucim sāka siekalas tecēt.
bet ta kā viņa bija norijusi mēli brūti bija izteikt sajūsmu.
jā un vēl, ja kads nezināja, tad erotiskai priekšspēlei pa telefonu noder arī salātu tīrīšana no zobu starpām ;)))))
"svaiga gaļa"
liekās, ka varētu meitenes pieķēdētas stāvēt skatlogā.
leduspuķes logos. apakšā uzraksts "made in Latvia". garantija līdz pirmajiem saules stariem...
gaisā Doles mantiņu smarža. reibinoša...
ieraugu Mateo. viņa plecu muskuļi ir kārdinoši. sajūtu vēlmi. vēderā viss sažņaudzās. es nemierīgi sakustos. gribu viņu. valdzinošs melns augums. viegli pārbraukt pār seju ap pirkstu galiem...
viss ir tikai kino...
esmu laimīga. laimīga, ka dzīvoju. laimīga par savu emociju gūzmu, kas nes mani no kājām. elpot dzīvi ar pilnu krūti. reizēm ieelpot svešu izelpu tā nejauši nozogot(jeb varbūt viņš dāvina) daļu viņa dzīvi, jūtas. tu tās vai nu sajūti, izjūti, jeb ātri ātri izelpo. un dzīvo tālāk virspusēju dzīvi.
skrienot mājās samīdīts sniegs zem manām kājām. lidotu, ja mācētu. mani soļi nogalina ledusgabaliņus. leduskaralienei atkūst sirds un asaru lāstekas iekrīt manējā...
mēnes pasmaida un es domāju, ka man.. un tā domā miljonu miljoni laimīgie zemes virsū.
iebāžu roku somā. satveru kastaņus un uzsmaidu viņiem... jeb varbūt saviem sapņiem...
...apliešu puķes...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |