un tagad kāds statists varētu kaisīt sniegu gar manu logu uz tumšās pilsētas fona. mana glezna pa logu būtu vēl skaistāka. no matiem es uzvītu virves trepes, uzrāptos uz jumta un balansējot uz pirkstgaliem dejotu iedomu zvaigznēm. ķieģeļi māju sienās izveidotu citus rakstus. viss mainītu formu un saturu. domu spēku virzot caur acīm izmantot kā otu un gleznot skursteņu galus. fabriku dūmeņus krāsot melnākus un izliekt dažādās formās. un melno debesu fona tik un tā nekas nebūtu redzams, bet apziņa, ka tu ZINI virza tevi. metāla kāpnes ap kurām apvijusies GARĀ PUPA salapojot kuplas lapas liekot domāt, ka tu debesīs rāpies pa viņu. bez sniega tu visu ZINI. baltums ir maldīgs viņš slēpj patiesību. bet varbūt tā ir labi...
nezinu cik ilgi nostāvēju virtuvē pie loga, bet ķermenis notirpis no piepiedu pozas. sajūsmināta no skaistajiem mākoņiem un krāsu spēlēm. zvaigznes. tikai dažas. katra ar savu stāstu un katra prieka pilna. aiziešu līdz gultai un noģībšu. nu tā līdz rītā 9.05.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |