baloži aizelsušies stāsta savus stāstus, kamēr es saprotu viņus. drīz migla būs ausīs un zumēs tilti. adatas rokās un sirdī. palodzes dziesma. baloži ar piešiem un liepziediem zem spārniem. medus lāsītes nodevīgi pil pa spalvu galiem. pil uz maniem ceļiem... kāju un dzīves...
fabrikas skurstenji duumakaini tumshi zilajaas debesiis tik vientulji. apaljais meeness savu kaardinosho vaigu izlicis manai apskatei. ar savaam mazajaam kjepaam rokos cauri zemei. tas ko redzu tagad ir tikai spoguljatteels. tam, kas izraksies, aciim paveersies meeness otrs vaigs. un skurstenji tur nebuus vientulji un skumji...
cilveeki ir 2 kraasaas- zilaa un sarkanaa. un dazhaadaas sho kraasu tonju gammaas. kad vinji nomirst katrs ieguust savu kraasinju. zilie, zilibaltie, zilirozaa, zililillaa, zilimelnie u.t.t kljuust par debesiim. taa ir paradiize. sarkanie, sarkanioranzhie, sarkanidzltenie, sarkanirozaa, sarkanibaltie, sarkanimelnie u.t.t kljuust par sauli, meenesi, zvaigzneem. taa ir elle. paradiizei bez elles nav skaistuma. mees dziestam sniegot, mees degam dodot gaismu. mees visi esam augshaa- kopaa, nevis daliiti- augshaa un pazemee. tur jau sen nebuutu vietas... tie augshaa mums lejaa dod vaajpraatiigu skaistumu. mainiigu, nepastaaviigu, burviigu, liidz saapeem sirdi plososhu skaistumu...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |