nu kas man lika vilkties uz "pianistu"? veel zinot par ko ir staasts? labi ka seanss beidzaas pusnaktii. ezic noraudaajies ar melniem rinjkjiem zem aciim... paaraak jau izjusti es to uztveeru..
"ja uz patiesi nogalināto kapiem aizdegtu pa vienai svecei, mūsu kapos būtu gaiša diena"
āda tik maiga kā zīdtauriņa spārni. lāpstiņas izliekums. ar mēles galiņu tam pieskarties... pārvilt līniju no vienas lāpstiņas uz otru. maigi uzpūst dvašu. zosāda. zīdtauriņa zosāda... maigie mati uz kakla. iebraucu pirkstus tajos.. uzvēdī tava ādas smarža.. acu zīlītes kļust tumšākas, matētas. tās lūkojās manī.. saredz manu satraukumā pukstošo sirdi.. tā saraujas vēl straujākos pukstos. tu ieliec roku manās krūtīs un noglāsti sirdi. atkailinatība... es atvērta pasaulei... un tev.. liegi kā dūjas spārnu vēdas tavi skūpsti uz maniem plakstiņiem. tu dziedē manu neredzību. neredzību uz pasauli.. uz tevi... tu paņem manas rokas aiz muguras. elkoņos sasien un uz uzkar klejojošā burinieka mastā... tā es tur atvērta pasaulei karājos... atvērta labam un ļaunam... tie atnāk iemājo manī, šo to ieliek šo to paņem... es kliedzu... ilgi... pēc daudziem gadiem tu sadzirdi, atlido, atraisi valgus un skūpsti manus elkoņus... liegi liegi... sāp.. tu lūdz piedošanu... es kā parasti piedodu un raudu savā vientulībā....
ja es nepaarstaashu raudaat, mani asaru ezeri sameercees paklaaju. asaras jau sen liist paari plaukstu malaam un klaitas kabataam. kaa muljkje klausos n-taas reizes Marushas "Somewhere ower the rainbow" dzeru n-taas kruuziites ar zaljo teeju ar citronu un eedu "geishas" shokolaadi. mans organisms ir apdraudeets.
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |