9:17AM
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
duujs vairs nav :(
skursteņslauķis savu meiteni pieāķē pie skursteņa. neveikla.. uz skursteņa tiek novietots šampānietis un apelsīni. glāzes nevajag. viņš māk no apelsīnu mizām taisīt dzeramos traukus. šampānietis ar aprlsīnu garšu.. kovārņu ligzdā sniegs.. uz jumtiem ledus un sniegs.. antenas veido lāsteku rakstus.. ar flautu liegi noglāstot lāstekas, skan melodija. jumtu melodija.. rīt viņam būs cita meitene.. viņas visas grib tikai pogas, nevis jumtus, zvaigznes, jumta dakstiņus kabatās.. uzspēlēt šahu uz jumta kores, pa dakstiņiem izlēkat klasītes.. viņas nevar neko, jo pieķēdētas. vienu pēc otras nosviež no jumta. ja kādai paveicās viņa iekrīt ratos, kurus kļūdas pēc kāds ormanis atstājis, ar pēdējām domām, ka poga nav dabūta.. rīt būs jau cits jumts, cits skurstenis, kovārnis ar vienu spārnu, melna neļķe, pusmēness, skabarga pirkstā un sirdī...
ar sālī mērcētu nazi mizoju ābolu. pa gabaliņam kodu un izgaršoju... sāli nelietoju, bet šoreiz sajūtu radīšanai vajadzēja. atsaucu atmiņā bērnību, kad sienu vacot mēs - bērni bijam norīkoti siena mīcīsanā un sāls kaisīšanā. kamēr pieaugušie brauca pēc jaunas kravas, mēs metām kūleņjus un dauzījāmies un skrējām uz dārzu pēc zaļajiem mazajiem ābolīšiem. pēc pieaugušo domām viņi bija maziņi un negaršīgi. neviens no viņiem neiedomājās tos pamērcēt sālī un tad ņammāt...
| ← Previous day | (Calendar) | Next day → |