...
Sep. 24., 2008 | 06:40 am
Ezers ir dabiska ūdenstilpe reljefa pazeminājumos, kuru no visām pusēm norobežo sauszeme. Kaut gan praktiski visi ezeri ir pildīti ar ūdeni, par ezeriem sauc arī dabiskas tilpes, kas pildītas ar citu šķidru materiālu, piemēram, sēru. Ezers ir viens no nozīmīgākajiem ainavas elementiem, kas sastopams visos pasaules kontinentos. Ar ezeru izpēti nodarbojas īpaša zinātne - limnoloģija. Zemes virsmas daļu, kas veido ezera gultni, dēvē par ezerdobi.
Ezeros parasti ietek upes un/vai avoti, tajos krīt nokrišņi. Ezeri nereti iegūst ūdeni arī no purviem. No ezeriem parasti iztek viena upe.
* Ezera tilpums - ezerā esošā ūdens tilpums kubikmetros vai kubikkilometros. Šis skaitlis savā ziņā raksturo ezera lielumu labāk, nekā ezera virsmas platība, jo nereti salīdzinoši mazāki ezeri ir tik dziļi, ka to lielais ūdens tilpums spēj uzturēt ļoti daudzveidīgu un pašuzturošu ekosistēmu un ietekmēt ezera apkārtnes klimatu. Līdzīgi, kā virsmas platība arī ezera tilpums var būt strauji mainīgs, bez tam ezera tilpumu ir grūtāk noteikt un šeit iespējama lielāka kļūda;
* Ezera vidējais dziļums - parasti diezgan aptuvens skaitlis, kas raksturo vidējo ezerā sastopamo dziļumu. Fakts, ka ezera vidējais dziļums ir 1 metrs nebūt nenozīmē, ka šim ezeram var pārbrist, jo tā gultni var klāt bieza pusšķidru dūņu kārta;
* Ezera maksimālais dziļums - lielākais zināmais ezera dziļums;
* Sateces baseina platība - summārā ezera pieteku baseinu platība. No ezera sateces baseina atrēķina paša ezera platību;
* Barības vielu daudzums - ezera ūdenī izšķīdušo barības vielu (gk. slāpeklis un fosfors) daudzums. Šie skaitļi nosaka ezera ekosistēmas raksturu. Pēc šī raksturlieluma ezerus iedala:
o oligotrofs ezers - ar barības vielām nabadzīgs - ļoti dzidrs, šķietami tuksnesīgs ezers;
o mezotrofs ezers (vidēji liels barības vielu saturs) - dzidrs, ar faunu un floru bagāts ezers;
o eitrofs ezers (ar barības vielām bagāts) - šādā ezerā pastiprināti aug ūdensaugi un aļģes.
o hipereitrofs ezers (ar barības vielām pārbagāts) - duļķains ūdens, nabadzīga ekosistēma, bieža masveida aļģu ziedēšana. Visinteresantākās ekosistēmas nereti ir tieši oligotrofajos ezeros, savukārt liels barības vielu daudzums ievērojami noplicina ezera ekosistēmu vai pat sagrauj to.
@wiki
Ezeros parasti ietek upes un/vai avoti, tajos krīt nokrišņi. Ezeri nereti iegūst ūdeni arī no purviem. No ezeriem parasti iztek viena upe.
* Ezera tilpums - ezerā esošā ūdens tilpums kubikmetros vai kubikkilometros. Šis skaitlis savā ziņā raksturo ezera lielumu labāk, nekā ezera virsmas platība, jo nereti salīdzinoši mazāki ezeri ir tik dziļi, ka to lielais ūdens tilpums spēj uzturēt ļoti daudzveidīgu un pašuzturošu ekosistēmu un ietekmēt ezera apkārtnes klimatu. Līdzīgi, kā virsmas platība arī ezera tilpums var būt strauji mainīgs, bez tam ezera tilpumu ir grūtāk noteikt un šeit iespējama lielāka kļūda;
* Ezera vidējais dziļums - parasti diezgan aptuvens skaitlis, kas raksturo vidējo ezerā sastopamo dziļumu. Fakts, ka ezera vidējais dziļums ir 1 metrs nebūt nenozīmē, ka šim ezeram var pārbrist, jo tā gultni var klāt bieza pusšķidru dūņu kārta;
* Ezera maksimālais dziļums - lielākais zināmais ezera dziļums;
* Sateces baseina platība - summārā ezera pieteku baseinu platība. No ezera sateces baseina atrēķina paša ezera platību;
* Barības vielu daudzums - ezera ūdenī izšķīdušo barības vielu (gk. slāpeklis un fosfors) daudzums. Šie skaitļi nosaka ezera ekosistēmas raksturu. Pēc šī raksturlieluma ezerus iedala:
o oligotrofs ezers - ar barības vielām nabadzīgs - ļoti dzidrs, šķietami tuksnesīgs ezers;
o mezotrofs ezers (vidēji liels barības vielu saturs) - dzidrs, ar faunu un floru bagāts ezers;
o eitrofs ezers (ar barības vielām bagāts) - šādā ezerā pastiprināti aug ūdensaugi un aļģes.
o hipereitrofs ezers (ar barības vielām pārbagāts) - duļķains ūdens, nabadzīga ekosistēma, bieža masveida aļģu ziedēšana. Visinteresantākās ekosistēmas nereti ir tieši oligotrofajos ezeros, savukārt liels barības vielu daudzums ievērojami noplicina ezera ekosistēmu vai pat sagrauj to.
@wiki