Cik tieši stulbi ir tas, ka kolektīvā, kur ir 90% vīriešu, man iepatīkas tas vienīgais, kuram ir meiča un kurš pilnīgi un galīgi neatbilst tam, kādi puiši man līdz šim ir patikuši? nu, nekas traģisks jau nav, vienkārši smiekli nāk pašai par sevi.. labi, ka daudz jāstrādā un neatliek laika neatbilstošām domām, kā arī galds ir novietots tā, ka "to" kolēģi nemaz neredzu. ka tik ātrāk pārietu!