Nekādi nespēju saprast, kādēļ cilvēks turpina darīt kaut ko, labi zinādams, ka otram tas patiesi nepatīk.. Runa par manu mammu un vīrakiem. Varu stāstīt un lūgties, cik gribu, bet viņi tiks kūpināti, neskatoties ne uz ko.. Ja vēl tas būtu viņas istabā, bet nē - virtuvē. Un šovakar, kad māsa ir pa ilgiem laikiem atnākusi ciemos un rāda ceļojumu bildes, sadomā atkal aizdedzināt tos kociņus, lai gan arī šoreiz lūdzu to nedarīt. Mjā, laikam tiešām cilvēks nesaprot, ka nepatīkama smaka uzdzen ne tikai fizisku nelabumu, bet arī sliktas emocijas.. Nez, varbūt arī tā bija laba taktika. Tika no manis vaļā, super :)