...tā riktīgi silti ap sirdi. štrunts par to, ka rīt būs jāsamierinās ar agru celšanos, galvenais, ka būšu Latvijā.
Da ne jau tādēļ, ka baigi būtu noskumis pēc tēvzemes pelmeņiem un "Lāču" maizes vai kādu patriotisku jūtu nomocīts, bet tādēļ, ka vismaz divas dienas iecerēts pavadīt uz ūdeņiem. Ko var zināt, varbūt tā mega līdaka, kas pāris gadus atpakaļ aizgāja ar visu vizuli, morālu apsvērumu dēļ būs mainījusi savu attieksmi pret dzīvi un, uzāķējoties uz jauna spīdīga šūpiņa, atgādās man atpakaļ mazliet aprūsējušu, bet ne mazāk mīļo "meps" rotiņu. Un pat ja tā nebūs prātā pieņēmusies - feina pasēdēšana laivā ar labu kompāniju, ik pa brīdim iedvešot jaunu sparu aukstajā vējā atslābušajai asinsritei, ir tā vērts, lai mēroti 2x2000km.
Diemžēl ieplānotas arī daudz piezemētākas lietas :(
|