|
[18 Nov 2003|10:58am] |
Uuj, aktrise augshaa veel gulj, a es pieceelos jo vbija shtruntiiga guleeshana :D Vakar nakt dancinājām šķīvīti. Nu tīīīīīk baisa mums tā nakts izvērtās ka man tas ar katru minūti ar vien vairāk sāka iepatikties. Mums bija bail ka es sajukšu prātā :DDD būūū labrīt :)))*~
|
|
|
[18 Nov 2003|06:12pm] |
Jau aizejot līdz Vidus veikalam, nonākot līdz lohu stienim man jau sāka pietrūkt aktrises . Pa šitām dienām esmu peiķērusies viņai, un esmu pieradusi jau ka neesmu visu laiku viena, un ka man jārēķinās ar vēl kādu tikai tagad kad viņa ir prom, es varu daudz ko apdomāt, jo man citu brīd likās ka kāds varētu dzirdēt manas domas. Šausmīgi daudz es viņai stāstīju par sev ļoti mīļiem un nozīmīgiem cilvēkiem, un sev nozīmīgām lietām, un kāpēc viss tā un tā, un gribētu lai kā jau tev aktrise teicu, lai šie cilvēki apzinātos un saprastu cik daudz man viņi nozīmē un kādēļ. Jo lai arī jūs to zinat ka es ļoti ļoti mīlu savus draugus un sev mīļos cilvēkus, jūs tomēr nesaprotat cik ĻOTI jūs man esat svarīgi. Un vispār šis vakars bija skaists. Nācu viena mājās, sniga sniegs, es sajutos laimīga un skumja. Es uz mirkli biju laimīga. Ak, jā, es aktrisei stāstīju kad es esmu bijusi laimīga un kas mani padara laimīgu. Man ir tik svarīgi lai jūs būtu laimīgi. Un lai jūs apzinātos ka ES JŪS MĪLU no visas sirds.
|
|