![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
par spīti tam, ka studijas nu jau kā nedēļu saķušās, nejūtu pilnīgi nekādu sarūgtinājumu vai ierobežotību. tiesa, jau pirmajās lekcijās sapratu, ka haļava šoreiz nesanāks, jo dažiem kursiem apmeklējums ir 100% obligāts. bet pat tas mani īpaši nesatrauc. laikam tiešām liela nozīme ir tam ko mācās un vai tas patīk (kad mama pirmo reizi šādu līdzīgu frāzi izspēra, es nespēju savaldīties & sāku rēkt).
biju uz kā suni. izmantoju savas studenta privilēģijas un aizgāju izņemt entās brīvbiļetes uz dažādām dokumentālajām filmām. vakar jau paspēju noskatīties filmu par Annu Poļitkovsku, kura ir tāds kā ideāls manā izvēlētajā (daudz maz vēlamajā) nākotnes profesijā. vecene ar pautiem, bet palīdz, dara un nečīkst.
biju uz kā suni. izmantoju savas studenta privilēģijas un aizgāju izņemt entās brīvbiļetes uz dažādām dokumentālajām filmām. vakar jau paspēju noskatīties filmu par Annu Poļitkovsku, kura ir tāds kā ideāls manā izvēlētajā (daudz maz vēlamajā) nākotnes profesijā. vecene ar pautiem, bet palīdz, dara un nečīkst.