fu*k love

tātad, es esmu pazaudējusi savus smēķētājcimdiņus un tagad ir diezgan grūti fočēt ārpasauli, jo salstrokas un ar parastajiem cimdiem grūti.
īstenībā gan es zinu, kur viņi ir, bet man liekas, ka ātrāk būs nopirkt jaunus, nekā atdabūt šos. žēl jau, bet laikam jāmāk arī pateikt "atā".

ik pa laikam uznāk tieksme pāraudzināt māti, rādot visādus raidījumus par tetovēšanu, vēl es viņai rādu raidījumus par lesbiešu un geju ģimenēm. tikai baidos, ka viņai lēnām parādās doma, ka arī es varētu būt sieviešmīle. tēvs jau vienreiz ko tādu pa telefonu caur puķēm ieminējās. īstenībā laba doma, varētu šos pabiedēt un atvest mājās meiteni, iepazīstinot kā savējo. smieklīgi. bet no otras puses, ja viņi neko nezin par mani un manām izdarībām ar krāniņveidīgajiem, tad, iespējams, domā, ka vēl joprojām esmu laba meitene.