fu*k love

jūtos pietiekami stipra, lai kārtīgi negulētu vēl vienu nakti. zīmēšu skices nākamajiem tetovējumiem, lasīšu par jogas vēsturi un centīšos izdomāt, ko ar visu savu pēdējā laika izturēšanos cenšos panākt. aj, nē, pēdējo tomēr ņemam nost no dienas(nakts) kārtības, negribas man domāt itin nemaz.

Atcerējos, ka 14 gados man viens čalis teica, ka es savā dzīvē neko nesasniegšot, ka vienīgais, ko es spēšot - nodzerties. un cik jauki tagad būtu viņu satikt, parādīt vidējo pirkstu un līdz ausīm pasmaidīt, skatoties kādā sūdu bedrē ir nonācis viņš pats.

aizlaidos no lielpilsētas uz pāris dienām, lai satiktu māsu un vienkārši atpūstos no visas tās steigas, kurā pēdējos mēnešus dzīvoju. un man likās, ka man tas trakums patīk. bet, braucot ārā no Rīgas, klausījos tiešām labu mūziku, truli blenzu ārā pa logu un sajutos nenormāli atvieglota par to, ka varu vienkārši aizbraukt. ja nebūtu jāizmoka vēl gads ar pusi universitātē, laistos prom arī kaut kur stipri tālāk.
bet vispār man patīk.