fu*k love

ārā ne pa jokam līst. ja nebūtu tik nežēlīgi auksts, es ietu palēkāt pa peļķēm. bet ir. tāpēc es sēžu satinusies segā (jo Rīgas Siltums nav īpaši pacenties ielaist radiatoros silto šķidrumu par spīti mājas iedzīvotāju žēlabām) un dzeru daudz, daudz kafijas [kafiju?-anyone?!], jo priekšā man ir gara nakts ar visādiem pajokainiem Rietumeiropas morāles filozofiem, kuri izsakās pārāk plaši, lai tiktu iebāzti mana miniatūrajā A4 špikerī.
phe, mana dzīve laikam kļuvusi garlaicīga, ja sāku rakstīt jau par to, kā es rakstu kaut kādu sūda palīglīdzekli "testiņam"!

Seneks bija idiots, ja tiešām tik svēti ticēja, ka labāk ir uztaisīt pašnāvību nekā baudīt dzīvi.

man liekas, ka varētu pat pamēģināt uzmākties pasniedzējas asistentam, lai nebūtu vairāk jālasa šitas lielais teksta blāķis. it kā nav jau tā, ka šausmīgi neinteresanti, vienkārši laika pa maz un naktīs gulēt tomēr mazliet arī gribās.