fu*k love

uzradušās iesnas, bet man ļoti patīk tā sajūta, kad kārtīgi nevar paelpot caur degunu. jokaini, bet atgādina par mājām.. laikam gan jāsaka, ka par to laiku, kad bija vēl tādas "māju sajūtas". tagad tās n-tās pārcelšanās visu savandījušas.
bet šņaukājoties es atceros kā ir justies kā mājās. sajūta ir tāda, ka visu laiku liekas, ka tūliņ, tūliņ atcerēsies ko satraucoši svarīgu, ko tādu, ka Tu zināsi pēc kā gribi tiekties un ko Tev vajag, lai būtu labi. tikai tā sajūta nekad tā īsti līdz galam neatnāk. bet, vienalga, ir forši just, ka tūliņ, tūliņ...

  + ir neparasti visu laiku mācīties un atklāt lietas, ko obligāti savā dzīvē nevēlos. vai tad nevajadzētu atrast lietas un cilvēkus, ko obligāti gribas paturēt?

sētnieks jau pamodies un zem loga kaut ko ļoti cītīgi un nepārtraukti slauka. pilnīgi šķiet, ka viņš ir vēl aizmidzis un iegājis autopilotā, visu laiku monotoni atkārtojot vienu konkrētu kustību. man tā arī reizēm gadās.