fu*k love

īstenībā man vienkārši nenāk miegs.
šodien es visu dienu pavadīju mājās, pat pakūpināt to draņķību neaizgāju. nepārtraukti biju riebīga pret savu māti - man riebjas, ka es tā daru, jo es zinu, ka viņa cīnās cik var un reizēm pat vēl vairāk. var jau būt, ka viņas uzskati reizēm ir pat diametrāli pretēji maniem, taču tāda man ir tikai viena. un dikti drosmīga. bet manī kaut kāds bloks, kaut kas tāds, kas sarunas laikā ieslēdz autopilotu, kas nozīmē, ka Mis evil bitch ir pamodusies un atpakaļ ierindā. dēm.

es nekad nebiju domājusi, ka jebkad izaugšu no tā vecuma, kad gribās daudz, daudz dāvanu. protams, arī tagad man patīk, ja mani palutina, taču briesmīgāka sajūta par nekā nesaņemšanu uz svētkiem noteikti ir nekā neuzdāvināšana otram. un nu jau es sāku izklausīties pēc nelabojami banālas romantiķes.
mīļajā portālā draugiem.lv neapsveicu nevienu un pat tāda doma vēl nav iešāvusies galvā.

un, ak Dievs (Buda vai Allah), es tiešām vairs nespēju neko pat plus/mīnus iespaidīgu uzrakstīt.phe

šie Ziemassvētki ir pavisam citādi, kā citas reizes. un šoreiz man tiešām patīk, jo es viena pati varu iztukšot visu rozā šampja pudeli, vainu noveļot uz brāli, viņš neiebilst.
+ vēl - es šodien atkal sapratu, kas esmu un kāda vēlos būt.