fu*k love

ir stulbi apzināties, ka visu, ko Tu vēlies, Tu vari dabūt pats a saviem spēkiem. tādējādi ir jāsaprot, ka viss ir atkarīgs tikai un vienīgi no tavas rīcības katrā dzīves sīkumā. līdz ar to ir jauzņemās milzu atbildība par visu, kas Tev apkārt. nevar vairs likteni saukt par cūku, jo šis jēdziens kā tāds pazūd. kāpēc gan es nevarētu būt viena no visarioniešu fanātiem, piemēram? vieglāk taču būtu dzīvot ar apziņu, ka viss, kas notiek, ir jau iepriekš ieplānots un ka "dievs" vada mūs ar konkrētu mērķi un savu funktieri, nevis saprast to, ka viss ir paša rokās un tikai palēnām ievērot, cik tās rokas ir vājas.

lai arī cik tas bezsirdīgi izklausītos, ir jāsaka, ka visi Staļini, Hitleri un visi pārējie savas gribas uzspiedēji pasauliskā līmenī savā veidā ir ļoti ģeniāli. ir jāmāk cilvēkus iedvesmot tā, lai viņi kaislīgi sekotu konkrētā totalitāra mērķim, domājot, ka viņi tikai bruģē ceļu "labākai nākotnei". un tam nav praktiski nekāda sakara ar harizmu. ar Ulmani gan ir savādāk. lasot par viņu, ar vien vairāk pārliecinos, ka viņš bija tikai lēts pakaļdarinājums. nebija ne mērķa, ne ideju, tikai vadoņa kultī apslēpta sapistā psihe. un, gribot negribot, atkal atmiņā atsaucās visarioniešu sekta.
jā, jā, patriotisms forever.