fu*k love
(and be fu*ked by the love)
Lai gan šodien visu dienu vairāk vai mazāk jutos kā izdirsta jāņoga, paguvu nopelnīt 10 par tīrāko teātra spēlēšanu (vēljoprojām īsti nesaprotu šo vērtēšanas sistēmu, bet man pagaidām patīk). Mazliet atguvu naktīs negulētās stundas un kārtīgi izslinkojos. Tagad daudz, daudz kafijas un daudz, daudz Simpsonu.
šībrīža sajūta: confused
kad beidzot rodas plus mīnus ģeniāla ideja pētijumam, protams, ir jāielaužās manai sirdsapziņai un jājautā vai pētijums ir cilvēku jūtu vērts. taču, gribot negribot, rodas arī jautājums - vai viena cilvēka jūtas ir iespējamā sensacionālā atklājuma vērtas?
eh, sajutos kā tāds Hitlers, kas kaut kādas pusdebīlas ideoloģijas dēļ, slaktē nost cilvēkus. Tjip "augstāka mērķa labad". Bet, ja cilvēki sāks uzskatīt citu konkrētu cilvēku jūtas kā robežas, kur pētijumam jābeidzas, visa sabiedrība kopumā nespēs attīstīties, jo būs pakļauta kaut kādām morāles normām.
bet es nešaubos arī par to, ka pasaulē ir daudz bezsirdīgi kretīni. tākā pamata uztraukumam laikam nav (kamēr vien es neesmu izmēģinājuma trusītis).
eh, sajutos kā tāds Hitlers, kas kaut kādas pusdebīlas ideoloģijas dēļ, slaktē nost cilvēkus. Tjip "augstāka mērķa labad". Bet, ja cilvēki sāks uzskatīt citu konkrētu cilvēku jūtas kā robežas, kur pētijumam jābeidzas, visa sabiedrība kopumā nespēs attīstīties, jo būs pakļauta kaut kādām morāles normām.
bet es nešaubos arī par to, ka pasaulē ir daudz bezsirdīgi kretīni. tākā pamata uztraukumam laikam nav (kamēr vien es neesmu izmēģinājuma trusītis).