September 10th, 2005


bedrē kautkas kustas

Posted on 2005.09.10 at 17:48
šībrīža sajūta: rutīnā
iet dienas un iet laiks..
nekas vairs nav kā agrāk un vairs jau necenšos visā saskatīt to gaišo, labo..jo nav tikai melns un balts, labs un ļauns. visbriesmīgākais, ko cilvēks var sev nodarīt ir smaidīt tikai ārēji.

viss vienalga. vienaldzībā- tā tagad paiet mana dzīve. piecelšanās, duša, skola, pusdienas, grēkošana starpbrīžos, mājas, tu, alus, citi, atkal mājas, ģitāra, mācības, vakariņas un gulta. tā tagad ir mana dzīve. rutīnā, pierastībā, bet mūžīgā maiņā un skriešanā. tikai cigaretes ir nemainīgas. tās man ir blakus, lai vai kas.mana dranķība.

šodien es skrēju apkārt un meklēju tevi. lidoju, ne skrēju. es biju paikā, jo zināju, ko tu vari sev nodarīt.. bet esi sveiks un vesels. paldies Dievam!! [jā, es ticu]

parodija par laimi

Previous Day  Next Day