fu*k love

nu jau ledaini auksta duša nakts vidū ir kļuvusi par ieradumu. tas notiek automātiski, ieprogrammēti, un es attopos tikai stindzinošā salā, līdz svētlaimei izmirkušā kreklā. baudā. dvielis man nau vajadzīgs. tāda pati piloša esiekāpju gultā.mazliet trīcoša burvība tiek apsegta ar vēja vieglumu. logs te vienmēr stāv vaļā. elpot mazliet vieglāk, ja blakus, vai vēl labāk- uz sejas, ir ūdens. man bail noslīkt.

 

esmu ieradusi vairs neklusēt.kādēļ gan man būtu jāklusē, ja vēlos, ko teikt!!? bail ka nesapratīs? nē, vairs jau nau. tāda nu es esmu un kādēļ gan man būtu kas sevī jāmaina, jāmaina savas domas un jūtas, lai kādam izpatiktu?! nē!! tāda es neesmu. piedrāzt, ja kādam nepatikšu! labāk ir tā, nevis uzlikt masku un tēlot, ka esmu cita. bet es esmu cita.

 

adata dziļi rokā. nejau pa īstam. nē, īstāk vairs nevar būt. psihiskā adata. tā mani baro ar visādām dranķībām. es nespēju to izraut, jo laikam to nemaz nevēlos. esmu bezspēcīga baudas priekšā.

 

tu vairs neesi ieradums.ieradums ir bēgt no tevis un slēpties, vēlēties nesatikt. tu vienkārši vēl nēsi tik tālu. tik tālu, cik es. piedod.

ieradums ir katru saukt par "tu" rakstot, vai domājot.

 

alus katru dienu, vēsumam, tas nav ieradums- tā jau ir ikdiena. aizkūpinātes cigaretes- baudai? jā, laikam jau. laikam jau man patīk ievilk un sajust to dranķību sevī. dziļi.

nejuutos piederiiga. viss ir prom. nezinu, ko sheit daaru.