Šī ir jau piektā diena, ko pavadu mājās garlaikojoties. Dēļ nenormālā karstuma nemaz negribas iet ārā-tikai tik cik, lai iemestu mutē kādu ķirsi, upeni vai jāņogu. Pārējā laikā tā kā tāds datortārps nīkstu pie kompja un ceru, ka rīt būs mazliet vēsāks...

Mans vīrs jau atkal ir devies savās iecienītajās izklaidēs ar draugiem un, lai arī tas ir stulbi, es dusmojos... Zinu, ka rīt mēs visu dienu pavadīsim kopā un ka viņš ir pelnījis kārtīgi atpūsties pēc nostrādātajām dienā, bet tomēr!!! Pats stulbākais ir tas, ka es dusmojos tāpēc, ka es nevienu sazvanīt nevaru... Ja varētu, tad nedusmotos, jo man nebūtu jāgarlaikojas :D

Ak, es...