| miegainītis |
[28 May 2010|03:32pm] |
jūtos miegaini, nedaudz atskurbšu šo rakstot :)
mani nesen pārņēma sajūta, ka mani draugi mani saprastu, ja pastāstītu par savu situāciju ar Viņu.
saprastu tādā līmenī, ka pieņemtu. ir viens cilvēks, kam domāju pastāstīt par šo... pašam man nav saprotama motivācija, itkā varētu iztikt, bet no otras puses tas cilvēks man ir tuvs draugs un ļoti jauks cilvēks, jūtos brīvi esot kopā ar viņu. viņš nesen izšķīrās ar draudzeni, kopā bija vairākus gadus, laikam 3.. šoreiz "gan jau salabsiet un būsiet atkal kopā" nenostrādāja. es gan uzskatu, ka viņam viņa nebija piemērota, bet ko gan es varu teikt... es biju no retajiem, kas to teica pat tad, kad viņi bija vēl kopā - "apbrīnoju Tavu pacietību un Tevi saistībā ar šo meiteni".
nesen sāku prātuļot par savu orientāciju. labi, es "iekritu" vienreiz un vēl joprojām neesmu atguvies pilnībā. kas notiks vēlāk? vai tiešām es spētu būt kopā ar vīrieti? zinu, ka problēmas pabučoties ar kādu man nebūtu problēma, bet ko vairāk... nu nu... man anālais sekss ar vīrieti šķiet pretīgi un absolūti nepieņemami.
vietās kur uzturas netradicionāli orientētie man neviens nepiesaista tik daudz, lai varētu pat domāt par iepazīšanos. uz ielas ir pretēji, man patīk jauna paskata izskatīgi puiši (tādi 19-21 gadīgi), maz tādu, bet ir. varbūt man patīk tieši tas, ka viņus es nespētu ieinteresēt? un īstenībā mana primitīvā pievilcība nav saistīta ar cilvēka dzimumu, bet gan ar to cik cilvēks man teorētiski būtu nepieejams? viens tipāžs sieviešu gan paliks nepārspēts, lai tur vai kāds vīrietis nenāktu pretī... tumsnēja, brūnacaina meitene ar kastaņbrūniem/tumšiem lokainiem matiem. uhhh... jā, un joprojām ļoti patīk meitenes :)
|
|
| naksnīgās noskaņās ievīts man prāts |
[23 May 2010|02:30am] |
|
absolūti maģisks ir mēnessriets... tādos brīžos es vēlētos sev teleskopu un pavērot tumši sarkanīgo mēness planētu.
|
|
| love, love, looooove |
[18 May 2010|03:40pm] |
mīlestība... mīlēt kādu, iemīlēt, mīlēties, mīļums utt.
kas tas ir par zvēru? to es tagad nemēģināšu apspriest - katram tas būs savs, bet tajā pašā laikā cilvēki to mēģina ielikt vienā kopīgā maisā, kas slēpjas zem vārda "mīlestība"
šodien šis vārds manī izsauca pārmetumu pilnu sajūtu.
es pārmetu tiem cilvēkiem, kas ar to vārdu mētājas pa labi, pa kreisi internetā, bet tajā pašā laikā Tu nespēj pār lūpām nest šos vārdu ikdienā? kāpēc cilvēki vairāk mīl tos, kuri ir tālu prom, tā vietā veltītu vārdus saviem tuvākajiem tepat blakus. arī es, atzīšos, šos vārdus kādreiz neizmantoju veltot cilvēkiem, kurus patiešām mīlu. izmantoju, bet reti, pārāk reti.
vai man nebūtu jājūtas slikti, ja kāds mans (itkā tuvs) draugs pasaka kādam cilvēkam ar kuru ir pavadījis varbūt dažas stundas savas dzīves laika kopā, ka to mīl, bet pats es tādus vārdus nekad neesmu saņēmis?
labi, tam jau absolūti nav nozīmes, jo vārdi bez darba...
anyway, es laikam pārāk jutekliski pieeju šī vārda nozīmei un tā pielietošanai ikdienā. kā viens labs draugs teica "it's good to love everyone".
nesen pārdomāju savu emocionālo dzīvi un savā ziņā velku paralēlas ar šo te iemeslu...
http://miljons.com/lv/9500/
hehe, lai vai kā - visiem skaistu vakaru!
|
|
| taste the rainbow... |
[14 May 2010|01:15pm] |
Skittles...
Taste the Rainbow
no urban dictionary:
When a straight person has a homosexual experience.
Say what?
nesen notika Baltijas praids, lasot komentārus par šo pasākumu, joprojām turpinu brīnīties par latviešu vīriešu aprobežotību, naidpilno ksenofobiju, jo kā gan savādāk var izskaidrot, ka cilvēks neatšķir divas dažādas lietas -
homoseksualitāte un pedofilija... tik daudz cilvēku neredz atšķirību un vēl sauc tādas debilas frāzes, kā "tad jau drīz zoofili, pedofili, nekrofili varēs iet ielās tāpat kā šie slimie"..
uh, kā es gribētu redzēt kādu dzīvi šie cilvēki dzīvo. nē, laikam negribētu gan, jo tā noteikti būtu garlaicīga, aizspriedumaina, pilna meliem un noliegšanas.
|
|
| whooooooop |
[06 May 2010|01:59pm] |
jauki, ka rīt jau atkal piektdiena :) pa šīm dažām brīvajām dienām esmu izdarījis dažas lietas, bet pārsvarā esmu bijis nolaidīgs attiecībā pret savu brīvo laiku, bet tāds es esmu. šajās dienās ir pabūts arī laukos, tur bija fantastiski jauki un silti ^.^ pēc pāris nedēļu neredzēšanas, redzēju Viņu, pareizāk sakot - uzturējos vienā telpā ar Viņu. nekādas panikas lēkmes vai kā savādāk mani nepiemeklēja, šķita savādi, bet visumā beigās sapratu, ka nav nemaz tik traki un jutos diezgan normāli, par spīti tam, ka bija neērti ilgāku laiku uzturēties vienā telpā, prieks, ka Viņš vēl var pasmieties par maniem jokiem.
vakar birojā vnk pārsalu :( nepatīkama darbadiena. tas nekas, ka priekšniekam cilvēku labsajūta ir pie kājas, galvenais - DARBS. man priekšnieks arī bija labākais draugs vairākus gadus, nezinu vai mūsu savstarpējās attiecības ir ietekmējis tas, ka strādāju viņa labā vai kas cits, bet esmu sapratis, ka man tāda īsta labākā drauga nemaz nav. varbūt tikai kādā brīdī atrodu dvēseles, ar kurām kādu brīdi varu būt "uz viena viļņa".
neliela atkāpe par draudzībām runājot -
savādi šķiet tas, ka kopš pastāstīju par savām jūtām pret Viņu, Viņa labākais draugs man ir palicis krietni tuvāks un atbalsta mani grūtā brīdī, tas ir ļoti, ļoti sweet :) nesen viņš jautāja, vai "izdodoties būt par labu cilvēku", nav tā, ka viņš cenšas, bet noteikti piedomā par lietām, kuras dara un runā - vēlot tikai labu. varu pateikt, ka viņam tas pat ļoti labi izdodas, un zinu, ka viņam ir svarīgi būt tādam, jo es jūtos tieši tāpat un zinu ko tas man dod un nozīmē. vienīgais mīnusiņš būtu viņa aizmāršība :D bet tas ir piedodams, jo viņš ir radošs mākslinieks, pie tam - ļoti talantīgs =)
tagad jau ir vairāki cilvēki, kas zin par manām jūtām pret Viņu, ieskaitot Viņa draudzeni un labāko draugu. domāju, ka pagaidām pietiks.
visiem jaukākas un siltākas rītdienas, parītdienas un visas pārējās dienas :)
|
|
| tā vien šķiet |
[21 Apr 2010|03:16pm] |
|
ka viss sāk nokārtoties.. palēnām, palēnām. taču vēl tik daudz un daudz jāpadara.
|
|
| hmm... 100? |
[14 Apr 2010|10:46am] |
Vairāk kā 100 ieraksti divu gadu laikā...
kur ir šampis?
Te var izlasīt pirmos
|
|
| uf... |
[14 Apr 2010|10:03am] |
|
pēdējās nedēļas laikā ir sperti vairāki uzdrošināšanās un sevis pieteikšanas soļi. esmu gandarīts, ka esmu nācis pie prāta [tā sāk likties] un sācis sakārtot savu dzīvi - soli, pa solim. pusgada laikā tiks veiktas brīnumlietas (tās neliksies brīnumainas citiem, jo tās piederēs man), ja man pietiks enerģija un gribasspēks. pārvērtīšu savu pasauli, izkrāsošu to košākās krāsās un baudīšu, jo tagad ir tikai ieskicēta blāva daļiņa no tā visa. kā jau dzīvē to daudzi ir pieredzējuši, tad līdz baudai, var gadīties, ka cilvēks sagriežas ar ērkšķiem... dažreiz lielākiem, dažreiz mazākiem, reti kad - viss ir gludi. novēlu visiem - skaistu pavasara dienu!
|
|
| skatos |
[11 Apr 2010|03:39pm] |
|
pa logu, skaists laiciņš ārā, kaķis arī vēro skaidrās debesis, mušas aiz loga, taču vienīgais ko es spēju saskatīt ir vēlmi izlekt pa logu :( protams, es to nedarīšu, taču jūtos tieši tik slikti. man ir viss un tajā pašā laikā nav nekā. ir tik grūti aprakstīt šādas sajūtas. cik daudz cilvēks var sevī vilties? nesen aizsvilās viens reliģiozs cilvēks par manu ticību Darvina teorijai... bet ja pastāvētu Dievs, tad kādu ziņu tas vēlas man sūtīt? ar kādu ideju Dievs ieveda pasaulē Viņu? lai es saprastu? saprastu ko? apzinātos? novērtētu? tam visam, kas noticis nav absolūti nekāda labuma manā dzīvē, nekāda.
|
|
| viņa vaicāja |
[10 Apr 2010|05:04pm] |
"vai Tevi padara laimīgu tāda tipa attiecības?"
es atbildēju "jā, uz brīdi - jā"
un tagad viņa ir prom, atpakaļ savā dzīvē. piebilde no viņas puses "es tā parasti nedaru, es tāda neesmu". toties es esmu un daru, man vienalga. "Tu esi mīlīgs..."
|
|
| par un ap neko |
[09 Apr 2010|11:48am] |
tādu īpašu. es daudz domāju pēdējā laikā par cilvēkiem, kas slēpjas sevī, kas tur savu īsto "es" kkur dziļi azotē, bailēs tikt nesaprastam, tad mēs paliekam pelēki un garlaicīgi. vai tiešām tā ir? vai tiešām visi ir kādreiz domājuši par lietām kuras neatbilst "mūsdienu uzspiestajam sabiedrības pareizajam modelim"? tas un tas ir pareizi! tas ir nepareizi! nē, tas noteikti nav pareizi saskaņā ar [kaut ko]! varbūt daži cilvēki arī nemeklē dzīvē neko vairāk kā alus pudeli vakarā pie TV kastes, vakara ziņas, svietsmaizes ar sieru, sekss misionāru pozā ar sievu, miegs, vēl miegs, rīts, kafija, laikraksts, atvadu buča, transports, darbs....
interesanti, cik daudz cilvēki slēpj savas patiesās vēlmes? katrs otrais? ikkatrs?
ziniet ko es gribu tagad? es gribu - mieru, savā pasaulē. tas lēnām nāk, jūtu tā smaržu. vēl es gribu sulīgu arbūzu apēst zvilnējot pludmalē uz dvielīša, un ārā saule, +24, ūdens kā piens, baudu acīm viļņus, klausos vēja pūstajā mūzikā, smiltis silda manas pēdas, saule smaida manā sejā un iestājas miers...
|
|
| pssst |
[05 Apr 2010|07:30pm] |
|
atkal kārtējā nakts pavadīta jaunas sievietes apskāvienos... hah, šķita dīvaina piebilde, ka itkā es būtu ko plānojis. man vienmēr makā ir līdzi viens prezervatīvs "just in case" ;) pastāstīju arī par savu Viņu, izrādās, ka viņa ir kādreiz pat bijusi tā kā kopā ar savu dzimumu. pārrunājām to, ka es, iespējams, esmu devis daudzām sievietēm liekas cerības, bet nu tāds es esmu. vispār jauks vakars bija, tikai neērts viņai tas dīvāns no rīta puses likās. Viņam vakar iedevu vēstulīti ar dažiem teikumiem uzskricelētiem kā mazs bērniņš to būtu darījis. jā, tie bija mani atvadu vārdi, es lieku punktu visam, jo tam nav jēgas :) vēl vakar sūtot sms ar domu redzēt vai cilvēks ir spējīgs uztaisīt mazu izņēmumu un atbraukt ātrāk un satikties, ja sms saturā ir "man Tev kas steidzami jāizstāsta". Viņam bija pusotra stunda vēl ko pavadīt vietā, kur Viņš bija tobrīd (pie savas draudzenes)... Viņš atteica, ka netiekot, nu labi - tad bez liekiem paskaidrojumiem - punkts :) tādu tikšanos "ātrāk" nekad neesmu pasūtījis, laikam tomēr Viņam ir vienalga, jo neticu, ka Viņam bija kas TIK ļoti svarīgs, ka nevarēja pa stundu agrāk ierasties :) ja vienalga, tad vienalga... vairs neko. jauku vakaru un cerams, ka Lieldienas bija jauki sagaidītas!
|
|
| sirasavap |
[31 Mar 2010|10:26am] |
jā, pavasaris sāk iešūpot manu pasauli, jauki.
šonakt sapni pavadīju kopā ar Viņu, atceros dažus mirkļus. mēs devāmies pa brīvības ielu, netālu no gaisa tilta. Viņš smaidīja, bija blakus, apskāvāmies. tik patīkami to bija sajust..
skumji apzināties, ka tuvāko pāris nedēļu laikā mūsu attiecības būs jāmaina pilnībā. es tā nevaru, būt blakus, bet nebūt blakus vienlaicīgi. cik mīlīgs Viņš ir, kad Viņam no manis ko vajag :D hah, bet ja tā padomā - arī es esmu tāds. vairs nespēju acīs Viņam skatīties ilgāk par pāris sekundēm, paliek kauns no sevis. Viņš saka, ka esot jau tā kā apradis ar domu un pieņēmis mani. uz jautājumu ko Viņam no manis īsti vajag Viņš atteica, ka atbalstu, draudzību. mīļi, taču es to nespēšu vairs sniegt bez vēlmes Viņu iegūt :(
BET tam visam emo pa vidu tagad ir parādījies jauns plāns attiecībā pret nākotni. šķiet, pirms apmešanās uz ilgāku laiku vienā valstī, es vēl pagūšu pabūt citos kontinentos :)
redzēt pasauli - dāvana, izprast pasauli - neiespējami, taču centieni to izdarīt ir kā lasīt burvīgu grāmatu.
|
|
| *klap* *klap* *klap* |
[21 Mar 2010|10:11am] |
aplausi Viņam par "viesmīlību". kaut arī no rīta biju pāris minūšu attālumā, Viņš neiedomājās uzaicināt uz tēju vai brokastīs. labi, jāpārstāj domāt kā darītu es. vakar gan tā mīļi sabužināja mani. interesanti, ka mūs vieno arī kāds sniega hobijs, kuru uzsāku pateicoties Viņam un vēlāk biju ar to pārņemts pilnībā. labrīt.
kā ir jums? ja ir kādi nerealizēti sapņi (lasīt mērķi), jūs ziniet kā pēc tiem jātiecas, taču vai stāstiet par to citiem (par plānu un pašu sapnīti)? vai to stāstīšana citiem ir kā pamats un kā tāda nedaudz motivējoša atbildība, lai realizētu sapni vai arī pastāv māņticība, ka kāds noskaudīs un mērķis netiks sasniegts?
|
|
| zip it |
[14 Mar 2010|11:38pm] |
|
vai homoseksuāla rakstura pievilcība pret jaunu vīrieti ir vienkārši augstāka izvirtība vai slimība? ir lietas, kuras nevēlētos redzēt, es noteikti nevēlos redzēt Viņu... pēc "attiecību pārstrukturizācijas" es tik un tā nespēju neskatīties uz Viņu ar iekāri. gribu Viņu un tas ir fakts. es arī esmu sapratis, ka šī bloga rakstīšana ir vienīgā iespēja man uzticēt ko tādu ko reālā dzīvē nespētu nevienam no esošajiem draugiem stāstīt, izņemot pāris. vispār ir doma pastāstīt Viņa labākajam draugam, bet nezinu vai viņš ir gatavs dzirdēt ko tādu kas saistās ar viņa labāko draugu. ja nu viņš to nesaprot un pilnībā maina attieksmi pret mani? ar šo cilvēki noteikti vēlētos palikt draugos, jo uz pasaules ir maz jauku cilvēku. prombraukšanas idejas nepamet mani ne sekundi, tagad gandrīz katrā situācijā spēju redzēt iemeslu doties prom uz citu vietu un izdzīvot nepiepildītu sapni, kā arī atrast beidzot sevi. kad apskauju Viņu, es nevēlos laist vaļā... eh. my hands are tied. tik ļoti vēlētos Viņam uz auss iedot mīļu buču un iečukstēt ausī piemēram vārdu "brīnums". Hah, slima kaķi murgi. Esat kādreiz vizualizējuši - kā tas ir? Ir slims kaķis, guļ mājās uz tepičīša saritinājies, kaķītis ir apslimis un tam rādās murgi. Skumji. Es to kaķi pamodinātu un sabužinātu :) Es esmu tas kaķis, pamodināsiet mani, lūdzu?
|
|
| džī |
[14 Mar 2010|12:25pm] |
|
gribu prom no cilvēkiem. visiem. gandrīz visiem.
|
|
| sex sells |
[12 Mar 2010|02:28pm] |
sex sells vienmēr un visur, skumji
|
|
| m? |
[10 Mar 2010|10:46pm] |
|
kas jādara tad, kad Tevī ir sakrājies tik daudz emociju, tik daudz mīlestības, tik daudz naida, tik daudz visa kā no visa, ka šķiet tūliņ uzsprāgsi? sestdien, es pirmoreiz dzīvē sajutu, ka man tiešām ir kaut kas līdzīgs depresijai, cilvēki likās tādi paši kā vienmēr, tikai man nebija vēlme uzsākt sarunu, nebija vēlme uzzināt kas viņu dzīvēs ir jauns, man bija ļoti, ļoti skumji, jo nebija neviena paša cilvēka, kas zinātu kāds es esmu, ko es jūtu. tas ir briesmīgi piedzīvot tādu mirkli.. uh.
|
|