| Tūlīt jau 1diena... |
[21 Mar 2004|11:53pm] |
Esmu atgriezusies. Likās, ka tik sen jau neesmu bijusi mājās. Bet tā 6diena tik!!! ātri pagāja un pat nepaspēju saprast, ka jau esmu te - Rīgā...
Un rīt jau atkal jauna darba nedēļa...
Čikīgas filmiņas paskatījāmies šovakar. Jaunākās Sex and the city. Kaut ko tādu laikam varētu skatīties vēl nedēļu no vietas, bet diemžēl tās sērijas kaut kad arī izbeidzas.
Tiko iedomājos par mazo suni Brendu, kas ir ļoti mīlīga:) Un kas man jau ir liela draudzene. Un iespējams, ka mums te būs kaķītis:)
Un šodien es biju liela malace - beidzot izmazgāju pāris drēbju gabalus, kam visu šo laiku nekā negribējās ķerties klāt:)))
Un tad, ja tā padomā, būs arī jau jālien gultiņā.
|
|
|
[19 Mar 2004|12:59pm] |
Kurš šodien datums??? Kādam jāpajautā:)
Esmu kļuvusi mazliet puiciska, manuprāt, nē, varbūt huligāniska! Bet tas tik tāpēc, ka kolīdz paskatos uz sevi spogulī, tā saprotu, ka vairs neesmu tā pati meitenīte, kas biju 8. martā... Nu labi jau labi, kaut kas no viņas ir palicis pāri, bet tomēr viņa ir kļuvusi citādāka. Pat nezinu, vai tas ir uz labu vai ļaunu:)
Visādas trakulības šaudas pa galvu... Piemēram, vakar tramvajā uzvedos kā tāda palaidne:) Un Annucim par mani laikam palika kauns, bet kāpēc nesmaidīt, ja ir jautrs garīgais un gribas, lai tās visas tantes domā, ko tā trakā tur no sevis iedomājas:))) Tač, kamēr jauni esam, tikmēr to visu varam darīt:)
Tad vēl vakarvakara tusiņš pie Ilončika. Gandrīz kā vienmēr - viens un tas pats. Bet ko var gaidīt no tādiem dažiem purniem:) , kas iedomājas sevi... Ai, nu kāda man tur daļa, lai jau iedomājas ko grib:)
Un šodien šauju uz mājiņām:))) Lielie prieki par to.
|
|
| Ežains noskaņojums:) |
[16 Mar 2004|07:30pm] |
Nu, tā! Man ir iestājies jauns dzīves posms ( es vismaz tā ceru ) :)
Šodien nogriezu matus. EZĪTĪ!!! Ha, lai nu kā, bet sajūtas ir visai dīvainas. Tomēr smaidu.
Tad vēl ir visvisādas domas, ko vajadzētu realizēt... Tad redzēs, kā sanāks:) Ceru, ka man izdosies.
|
|
| Solīts makā nekrīt:) |
[16 Mar 2004|01:32pm] |
|
Bija tā kā baigais tekstiņš šeit jāraksta, bet tad, kad tā padomā... Kam tas nepieciešams? Tāpat visi apkārtējie redz, kā es jūtos un ko es daru. Ja nu uznāks baigais rakstāmais, tad gaidiet:))))
|
|
| Bez temata |
[12 Mar 2004|11:04pm] |
Šodiena ir pagājusi.
Un tikai nesaprotu, kā var raizēties par kādu, kas tev nepieder. Bet tikai gribas viņu pieskatīt, būt līdzās:)
Mamma saka, lai es nebraucot mājās, jo tāpat jau esot slima. Tagad īsti nezinu, ko lai īsti daru, jo mazlietiņ tomēr gribētos turp aizbraukt.
Tad vēl viens riebīgs klasesbiedrs mani nejauki izjokoja oho, ko sapratu pēc ieraksta klasee. Baigais riebeklis.
Un kādam cilvēkam vēl joprojām istabā nedeg gaisma...
|
|
| Jauks vakariņš:) |
[12 Mar 2004|01:25am] |
Nu tā...
Pagājušas jau divas stulbas nedēļas... Bet gan jau...
Pirmo reizi slidoju, pirmo reizi dziedāju karaoki:) Ledus balle ir tomēr baigi foršais pasākums. Lai arī klepus moka un iekšējais fīligs nav pats labākais, tomēr jāsaka, ka sen nebiju tik jauki atpūtusies. Gribas smaidīt un nez vai tik ātri varēšu aizmigt.
Bija jau arī ne tik jauki brīži, jo tur bija arī Uldis. Jo nezinu, kā izturēties un kā man vispār būt. Emocijas visu laiku sit augstu vilni... Un kā es viņu vienu brīdi apsaukāju... Kā mazs bērns... Bet nu ko tur lai saka... Ir tik daudz mazu punktiņu teikuma beigās... Jo parasto punktu vēl tikai būs jācenšas un jāiemācās pielikt.
Bija jauki, nē, bija fantastiski:))))
Es cenšos...
Un ceru, ka apkārtējos vēl neesmu piebesījusi ar savu laikam to tā var nosaukt - apmātību un pieķeršanos neīstajam... Ceru, ka man tiks piedots:)
|
|
| Skumīgais... |
[10 Mar 2004|11:55pm] |
Atkal viena bezdarbībā pavadīta diena. Tiešām nesaprotu, kas notiek ar mani:( Neko, neko, neko negribas un arī nevar izdarīt...
Tikko lasīju meiliņus, lai varētu patīrīt paskastīti un... Atklāju vienu tādu mazlietiņ piemirstu, bet tomēr kaut kur aizkavējušos vēstulīti. Ko man laikam bija jāizlasa nedaudz agrāk (pirms dažām dienām). Mazlietiņ citēšu: (drīzāk jau pārkopēju tikai:) )
"Ir teiksma par putnu, kas dzied tikai reizi muuzjaa, bet skaistaak neka jebkursh cits virs zemes.
Reiz shis putns atstaaj ligzdu, un dodas mekleet eerkshkju kruumu, un neliekas mieraa kameer nav to atradis. Un tad spiezdams kruuti pret pashu asaako un garaako eerkshii tas uzsaak savu dziesmu, un mirstot paarspeej pat ciirullja trelljus...
Visa pasaule apklust un Dievs debesiis smaida...
Jo PAR PASHU BRIINISHKIIGAAKO IR JAAMAKSAA AR DEDZINOSHU SAAPI!!!!"
To man rakstīja Annucs:)
Bet es vēl joprojām jūtos kā apdauzīta:(((
|
|
| Atkal un vēl joprojām... |
[10 Mar 2004|12:38pm] |
"Un mīlestība tev sāpēs un dzīs,
Degs, sadegs, kļūs sudrabā salta
Un tik un tā reiz pazudīs.
Bet tik un tā ir balta!" -
Imants Ziedonis
"es tev atdošu sevi visu
un neprasīšu ne nieka
man nevajag
dzīvošu tālāk
no tavām skumjām un prieka"
Knuts Skujenieks
Un tā varētu turpināt vēl ilgi, jo par kaut ko tādu ir tik daudz kas teikts.
Un tagad cenšos sagremot tos vārdus, ko teica humannature, ka tā jau ir apmātība un ilgas pēc mīļuma vai kaut kā tā...
Jā, piekrītu, tās noteikti ir ilgas un pat nepieciešamība pēc mīlestības. Un cilvēkam, kam ir tāds viens cilvēks varbūt tas nemaz nav saprotams, ka tik ilgi var kāds skumt pēc otra cilvēka. Jā, varbūt izdomāta tēla, bet tomēr es savādāk neprotu.
Un tad ir tā pavisam nekā, kad vairs negribas iet uz lekcijām, jo ļoti labi apzinos, ka nespēšu tur vismaz šodien nosēdēt. Un negribas vairs neko, neko... Nē, it kā jau gribas, bet tajā pašā laikā tomēr negribas...
Reizēm gribas raudāt, tad pēkšņi ļoti priecāties un smieties, tad kādu mocīt, jo pašai visu laiku ir jāmokas sevī...
It kā jau ir izrunāts tas viss, bet tas tiešām ir jāsagremo un jāpieņem kā patiesība, ko cilvēka smadzenes iztulko pilnīgi citādā krāsā, valodā un izskatā - visticamāk izkropļotā un ar informācijas zudumiem... Jo jūtas šo informāciju vienkārši izdzēš...
Ka tik tas viss nesāk izskatīties pēc pavasara depresijas:) Bet es neesmu ārsts. Jā, kā derētu kādu sirds ārstu:))) Ļoti, ļoti derētu. Un derētu arī kādu, kas apskaidro ne tikai manu prātu, bet arī tā otra... Tā otra...
|
|
| Iemīli mani melnu, jo baltu mīlēs daudzi... |
[08 Mar 2004|05:40pm] |
Kāpēc cilvēkiem ir tāda daba - darīt to, ko zina, ka dara ne tā kā vajadzētu... Un pēctam ir ļoti grūti. Cilvēku attiecības ir tik ļoti sarežģītas un pats cilvēks jau ar nav nekāds vienkāršais. Un jūtas... Kas nebeidzas un kurām nevari pateikt - izbeidzieties, pazūdiet, esiet nebijušas. Un nevaru sev pateikt vārdus, jo laikam vēl joprojām nespēju tiem noticēt - aizmirsti un dzīvo tālāk... Nu kāpēc ir tieši tā un kāpēc tas notiek tieši ar mani. Tās dīvainās sajūtas un jūtas, ko cilvēki mēdz dēvēt par mīlestību:( Jo ir ļoti sāpīgi... Un ja viņš to saprastu. Un laikam tomēr gribētu, lai arī viņš kādreiz izjūt to pašu... Lai arī tā nebūtu es, bet tas vairs nav svarīgi. Un lai man arī tas sāpētu, tomēr tā būtu salka sajūta... Ar mazu rūgtuma piegaršu. Nē, tomēr rūgtu, ļoti rūgtu garšu...
Un bieži cilvēki domā, ka tas jau nu nenotiks ar mani. Kaut vai tas, ka tevi kāds apzog... Ir sāpīgi apzināties, ka tev intīmās lietas kāds nelietis tur rokās - netīrās rokās - un smīkņā par to, jo viņam protams tas nav nekas tuvs un mīļš... Un tu pēctam lauzi galvu, kas tad īsti ir prom un nekad iespējams vairs nepiederēs īstajam īpašniekam.
Un tad ir tāda liela dusma uz visu pasauli, uz cilvēkiem kopumā. Ir vilšanās cilvēkos vispār... Skumji...
Un zinu, ka viss agri vai vēlu atnāk atpakaļ...
Agri vai vēlu...
|
|
| Skumji, ka tā... |
[24 Feb 2004|12:43pm] |
Visa dzīve ir mazliet pieriebusies... Ļoti...
Pīpēju, rūgti dūmi - tāda dzīve...
Apnicis.... Viss... Apkārt juceklis. Arī manā dzīvē, apkārt man.
Naktīs ilgi nevar aizmigt, visādas domas jaucas pa galvu. Liekas, ar jaunu dienu varētu uzsākt dzīvot savādāk, bet... Nesanāk!!! Pārāk liels apnikums. Apnicis, ka visi mani māca, prasa, vai dosies uz centru un kad... Kad gribēšu, tad došos un ja negribēšu, tad nedošos... Vai nav vienalga, kas ar mani notiek??? Taču ir... Un apnikuši tie liekulīgie un it kā mīļie vārdi, pārāk salkani...
Kas notiek? Tiešām nezinu... Pārāk daudz visa un reizē arī pārāk maz.
Apnicis viss šis bardaks ap mani... Vai nav vieglāk vispār nedzīvot??? Nebūt... Pazust... Nejust, nepārdzīvot, nemīlēt...
Auksti, ir ļoti auksti un nemaz negribas rādīt smaidīgu seju un izlikties it kā viss ir pilnīgākajā kārtībā...
Jo tā vienkārši nav.
|
|
| Nekāds |
[18 Feb 2004|03:32pm] |
Šodien laiks nekāds... Gandrīz novēlos uz lekciju skrienot:) Un tā sajūta nebija nemaz tik patīkama...
Un uz divām lekcijām izdomāju nedoties;) Ak, es mazā bastotāja:) Vispār ir iestājies tāds mazs negribēšanas periods...
Negribas it neko.
|
|
| Visa pasule tāda... |
[18 Feb 2004|03:20pm] |
Rozā lietusRozā lietus šodien līst,
Mana pasaule atmiņās slīkst.
Diez vai zini, kā gribētu es
Vēlreiz tev pieskārties.
Nu tā jau pagājisvel viens gads
Kopš tās reizes, kad šķīrāmies mēs.
Manas domas ap tevi klīst,
Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.
Tā dzīve paiet -
Rozā lietus līst.
Nu tā jau gadās -
Rozā lietus līst.
Neviens nav vainīgs,
Ka tomēr dzīvē ir bijis tā,
Rozā lietus līst,
Mana pasaule atmiņās slīkst.
Manas domas ap tevi klīst,
Rozā lietus starp mums abiem līst.
Tā dzīve paiet -
Rozā lietus līst.
Nu tā jau gadās -
Rozā lietus līst.
|
|
| Jam... |
[16 Feb 2004|04:24pm] |
Atkal laikam būs jāizliek savas negatīvās emocijas...
Ir tāds viens cilvēks, kurš liek justies vainīgiem apkārtējiem kaut gan apkārtējie pie tā nemaz iespējams nav vainīgi:( Un tas patiešām nav tas labākais...
Un tas tiešām var sāpināt cilvēku, ja Tev liek justies vainīgam... Kaut gan vaina visticamāk ir jāmeklē sevī pašā.
Zinu, ka viss nav perfekts un ne vienmēr izskatās tik balts kā to grib krāsot. Arī es neesmu tā baltā, drīzāk pelēkā...
Bet labi, ka ir dienā arī kaut kas gaišs. Piem., man vakar salaboja kompīti un līdz šim tas vēl nav rādījis savus iepriekšējos stiķus:) Ceru, ka arī neparādīs tik drīz:D
Un šodien iegādājos zābakus, jo jau "vecie" tikko pēc remonta atkal jānes remontēt:(
Un vakarā mums būs tusiņš:) Ilvija kļuvusi par vienu gadiņu pieaugušāka:) Tā ka čin čin un do konca:D
|
|
| Mazliet skumīgi... |
[14 Feb 2004|05:23pm] |
|
Šodien esmu visu dienu godam noslaistījusies. Tas Amoram par godu:) A man vairs nav kompīša... To bračiņš aiznesa uz savu istabu. Apskatīsies, kas lietas labā būtu darāms... Nevar jokot ar tādām lietām kā tehnika. "Lai no kādām tālēm nācis, liekas tikko elpot sācis... Star divām saulēm izvēlēties..." "Virs mums ir divas zvaigznes..."
|
|
|
[14 Feb 2004|01:29pm] |
A Valentīns man šķiet ir aizmirsis par mani:( Publiskais fui viņam...
Un vēl tādu dienu izdomāt sev par godu... Baigais patmīlis laikam šis ir vai ir bijis. Vēlreiz fui...
|
|
|
[14 Feb 2004|12:33am] |
|
Baigais vakariņš!!!
Jam...
Baigie atklātības brīži... Jā... Reizēm liekas, vai to vispār ir vajadzējis pateikt, vai tas kādam interesē??? Mēs taču visi šajā dzīvītē esam tikai garāmgājēji viens otram, tikai cits ilgāku, cits īsāku laika sprīdi...
Laiks pārdomām un... kādai cigai:D
|
|
|
[13 Feb 2004|09:30pm] |
|
Hm... Ko lai dara??? Būs jāiet pirkt šmigu:) Jāsāk atzīmēt visu mīlētāju dieniņa:D
|
|
| Gadās visādi... |
[12 Feb 2004|12:08am] |
Tiešām, gadās visādi. Tikko liekas, ka pasaule griežas riņķī, tā uzreiz Tu jau trauc uz randiņu ar svešinieku...
Jā, jā... Biju uz randiņu ar Maiky:) Jauks džekiņš... Bet manējai tagad tikai nevajadzētu izdarīt ko muļķīgu:( Kā zinu, man tas labi izdodas - šos atbaidīt... Un kāpē tas tā varētu būt??? Laikam iemesli ir visdažādākie. Kļūstu pārāk maybe uzmācīga, pārāk pieķeros cilvēkiem... Un tad bieži nākas vilties...
Tāds zvēriņš nu es esmu un tur laikam neko nevar padarīt, būs jāsarod ar mani tādu, kāda nu es esmu... Bet cilvēki jau reizēm arī mazliet mainās...
Ai, kaut kāds sviests sanāca...
|
|
|
[05 Feb 2004|11:16pm] |
Nju tā...
Man iet viss tā kā nekā. Rīt būs jābrauc mājās. Veselu mūžību neesmu bijusi.
Čatoju oho reizēm... Maiky man mazāk sācis rakstīt.. Un vēl visādi veči jaucas pa vidu, domā, ka es varbūt ar šiem kaut ko... Absurds... Nu ne jau ar četrdesmitgadīgiem:)
Ārā slapš, tā neomulīgi un riebīgi... Bet tas jau piederas pie Latvijas ziemas.
Oki, ka nekas nav oki....
|
|
|
[31 Jan 2004|12:19pm] |
Sestdienas rīts...
Nemaz nemanīju, ka nedēļa tik ātri aizgājusi. Viss tik vienāds. Atnāc no garlaicīgā darba, un tad pat nesaproti, kā tas laiks tik ātri aizrit - jau jāiet gulēt. Vismaz pa nedēļu izlasīju Koelju Alķīmiķi. Ļoti interesanti.
Visu laiku sanāk ar visiem kašķēties:( Pati nesaprotu, kas ir ar mani. It kā jau tas ļoti nepatīk - tā pāri citiem darīt, bet... tā tomēr sanāk. It kā ar mani tiešām kaut kas nebūtu kārtībā.
Vakar vakarā ilgi nevarēju aizmigt. Atmiņā ausa tas, kā es ar Aigu bijām sarakstījušas visādas muļķības Uldim čatā. Un šis vēlāk atsūtīja sms, ka lai sākumā uzzin ar ko īsti čato... Es ļoti ceru, ka viņa stulbie istabasbiedri viņu tagad nevelk uz zoba... Ko līdz par to iedomājos, tā gribas, lai zeme zem manām kājām paveras un es tajā pazūdu... Varbūt tā būtu labāk - bez manis šai pasaulē. Ko labu tai esmu devusi??? Laikam NEKO..... Un tas tiešām ir skumji.
Tad arī vēl tādi dīvaini sapņi. Es nogalinu vienu riebīgu lektori, pie kuras man vēl jāliek eksāmens... Un visi man par to ir pateicīgi, jo es taču to izdarīju tikai aizstāvoties. Tad vēl viens - it kā es ar Uldi dzīvotu vienā dzīvoklī... It kā jau nekas, bet tas laikam tomēr manā zemapziņā sēž un grib izlauzties ārā...
Man ļoti gribētos, lai es ar brāli varētu izrunāt visu, bet viņš neļaujas. Vakar uztraucos, kur šis pazudis. Mana intuīcija saka, ka viņš ir aizbraucis pie draudzenenes. Zvanīju, bet viņš man saka, ka esot ar draugiem centrā. Kādas muļķības! Viņam tak šeit lāgā neviena drauga nemaz nav! Zinu, ka viņš pats ir liels un spējīgs par sevi izlemt, bet es tomēr uztraucos... Un man nepatīk meli, it īpaši ja viņš ir mans brālis.
Tā dīvaini tomēr rakstīt šeit, kur it kā visi var visu izlasīt, bet... Tas tāpat nevienu neinteresē un tas neliekas svarīgi. Un droši vien tā tam arī ir jābūt.
Un kā reizēm gribas visu pagriezt atpakaļ... Nepateiktos vai arī pateiktos vārdus, izdarītos un neizdarītos darbus un nedarbus...
|
|