hmm, kā man tagad gribētos padzīvot mazā, skaistā un omulīgā pilsētiņā. no rīta pamosties, ar kafijas krūzi un cigareti rokās sēdēt uz palodzes un skatīties pa logu ārā uz cilvēkiem, kas iet pa ielu. bet tie cilvēki nebūtu tādi, kādus tos ir padarījusi pašreizējā situācija - norūpējušies, dusmīgi -, bet gan nesteidzīgi un smaidoši. utopija, bet dažreiz jau vajag pasapņot. un vēl es gribētu staigāties ārā sīkā, siltā lietutiņā. un vēl, un vēl..