12/27/07 01:26 pm
"sava dzīve ko dzīvot." -ne jau Tev vienam!
šodien gribēju nedaudz sakārtot savu istabu, lai varbūt kādreiz būtu patīkami šeit atrasties. tiku līdz tam, ka iztukšoju visas atvilktnes, plauktus un galdu, sametot visu, visu gultā. rādās, ka tā arī te paliks vismaz līdz 7dienai.
atradu salacgrīvas biļeti, dēlaita korķīti no pagājušā gada dzimšanas dienas, sarūsējušu naudiņu no zvērā un veco matemātikas kladi. (mm)
man ir trīs krāsojamās grāmatas! "māsīc, cik Tev gadi??" un vēlāk...:"es arī drīkstu pakrāsot?" ha, ha.
12/27/07 01:08 am
vismaz smosha joki nav mainījušies šī gada laikā. tik pat labi kā vienmēr (mm)
12/26/07 09:47 pm
starp citu - smarža arī ir īstā.
12/26/07 09:41 pm
tieši, tieši šovakar pirms gada arī rādīja hariju poteru. tas nozīmē, ka ap šo laiku es atrados savā tualetē, cieši aizmigusi un kāds, verot vaļā durvis, norāva manām biksēm pogu. īstenībā es ļoti, ļoti gribētu atgriezties atpakaļ tajā vakarā un ļaut tam tā notikt vēlreiz, neskatoties uz to, cik daudz tas izmainīja.
/visticamāk, ka aizmirsis.
12/26/07 05:51 pm - /lieka
kaimiņi ir aizmirsuši aiztaisīt aizkarus, es esmu aizmirsusi aizvērt žalūzijas. un tāpēc es redzu, cik spoža ir viņu eglīte. mirgulīši, vizulīšu, krāsulīši. viņiem ir liela ģimene. jā, man arī - reizēm.
"domas un līdzības". ne es, ne pati alīna nav sapratusi, kāpēc viņa man uzdāvināja grāmatu par dieviņu. bet es viņu izlasīšu!
12/26/07 05:49 pm
EVUCIS GRIB SATIKT EVUCI.
o jā.
12/26/07 05:11 pm
mans lielais, lielais ziemassvētku atklājums - filma blēras ragana ir safabricējums. kā jau viņš kliedza visu filmas laiku. ha ha. eh. kompromisi sagrauj sapņus.
biju prom. tam vajadzēja būt laikam pārdomām. -nekā! viss ir mainījies. nav vairs tie laiki, kad mēs ar brālēniem visu dienu tīrījām ledu uz dīķa, lai dienas beigās pāris minūtes paslidotu. bet vēl joprojām tur ir klusi un mierīgi. es esmu atpūtusies. man ir vēl viena krāsojamā grāmata. un man bija balti ziemassvētki.
un ko tagad..
12/24/07 10:53 am
man ir dažāda izmēra apavi. smieklīgi, varbūt..
man labāk patīk saiņot dāvanas, kā tas pirkt un pasniegt. man vispār ļoti nepatīk iepirkties. un nepatīk uzspēlētās svētku emocijas. tās parasti ir, un ir daudz.
mh.
minūte!
12/24/07 10:08 am
jeah. man ir divas minūtes laiks!!
par svētdienu.. afterpārtijs labāks kā pats pārtijs. blēras raganu skatījāmies kā komēdiju. "it's tree! it's so fucking scared!" "safabricēts!!" ;D
īstenībā man patīk tas viss, kas ir un kā ir. un neko nav vajadzības mainīt. man tā patīk, un tā ir vislabāk.
tagad pāris dienas bez visa -bez viņiem, bez viņa, bez zōnas, bez interneta, telefona. un gan jau kādā brīdī es padomāšu.. tikai nezinu vai, kas labs izdomāsies.
12/22/07 04:07 am
man ir vislabākās dūdiņas pasaulē. un viņi ir svarīgāki par visu.
un, protams, es atkal uzvedos slikti, bet neviens neko.
GRANTINI, varde, kaut kas no strītšopa, krāsojamās grāmatas, princešu lādītes. čillā. un milzumaudz šampanieša. divi litrabōli. un liels troksnis, traks kaimiņs. un rīt man ir traka diena priekšā. paklājā ir galīgi caurumi. un tāda nekārtība visapkārt. labāk biš jāpačuč. dudiņa ir labākais vārds, kāds jebkad izdomāts!
ai!
12/21/07 02:25 pm
šodien jūtos mazāk gadu vecāka, kā pirms nedēļas.
un šie ir pēdējie ziemassvētki, kuros no tēta darba man tiek atsūtīta konfekšu tūta. nekas.
skolā ir jauki. man patiesībā ir pati labākā klase. mēs šodien prātojām, cik jauki varētu izremontēt klasi. tomiņš grib japāņu stilu interjerā, pārējie piekrīt.un sākas fantāzijas par pūkainu paklāju, daudz spilveniem, dīvāniem.. tas mums piestāvētu.
"...kā..evit.... apsveicu." cilvēkam pārsteigums, bet mīļi tāpat.
un man pasniedza atzinības rakstu!! ne tādu, kā domāju, bet arī labs. par aktīvu sabiedrisko dzīvi. tas der. (sun)
12/20/07 08:40 pm
īsumā tā.
šķita, ka tā ir garākā dziesma pasaulē. pirms priekšnesuma es vēl pasaku: "tikai stāviet man tuvu, draudzīgi, man ir bail" kā tad! visi aizmugurē, es priekšā nosarkusi, kājas dreb, nevaru pasmaidīt, no zāles pāris cilvēki pamāj, bet dziesma nebeidzas. fāk. kartumiņš. vēlāk no antonijas ļoti asprātīga piebildīte. ha ha
"-nestāvi kā koks!
-bet es esmu koks"
un tomēr, sajūta, ka visi, visi man apkārt ir melni, bet es zaļa, ir laba. ^^
12/20/07 01:48 pm
vou. galva sāp, miedziņš nāk, milzīgs nogurums, auksti. bet slima es neesmu. vēl šodien jāpadara pāris lieli darbi. balli gan nē.
tiek piedāvāta pirts rītdienai. nu dien negribas, es gribu pasākumu mājās ar pāris draugiem. man nekam lielākam nav enerģijas. nav tik liels notikums. īstenībā neko negribu rīt darīt. sapūt kaut kur varētu. (mm)
viss ir vienkāršāk nekā var iedomāties. tikai jāaiziet līdz skolotājai ar tekstu: "skolotāj, es gribēju jūs pabrīdināt, ka visticamāk mūsu klase neieradīsies uz stundu", lai viņa atbildētu: "es jūs gribēju brīdināt par tieši to pašu".
"tiksimies nākošgad."
un rīt pirms svinīgā pasākuma, kurā es nedabūšu atzinības rakstu, ir ielikts sports. mm. nekas, nekas, nekas.
ha, ha. 15 minūtes sarakstījos ar draudzenes brāli, līdz sapratu,ka tā nav draudzene.
12/20/07 12:53 pm
"Smaidi, sastingsti un izskaties zaļi"
jeah. kur nu vēl labāko lomu.
12/20/07 09:12 am
ir jauna diena, un ir labāk.
bet uz balli vienalga neiešu!
manas acis vēl jo projām vēlas miegu.
12/19/07 10:14 pm
vissliktāk ir tad, kad ir slikti un kāds vēl nemitīgi bakstās un jautā "ko Tu tā un ko ne tā".
es nevaru sekundes laikā aizmirst dienas garumā sakrājušos sāpi un pēkšķi smaidīt un justies labi, ja tā nav. reizēm taču vajag, lai sāp, lai nepatīk, lai riebjas. tie jautājumi un piezīmes situāciju neuzlabo..
viņš gan. man nepatīk viņu saukt par viņu. viņš nav tāds. viņš ir citādāks.
/starp zvaigžņu pilsētām ir bezgalīgi tukšumi. ja mūsu zvaigžņu pilsētas zvaigznes piešķirtu katram zemes iedzīvotājam, tad mums katram būtu 100 000 zvaigžņu. man nevajag tik daudz. man nevienu nevajadzētu. man nevajag to, ko es nevaru iegūt līdz galam - apskatīt, pieskarties, sajust, paturēt sev. tb gribēt paturēt sev.
12/18/07 11:03 am
"-evit, kur esi?
-šeit."
12/18/07 09:20 am
pamodos pie the killers. tagad skan billy talent.
atmiņas un labs rīts.
"he'll never know how much he means to me." -ai.
bet zilie loki zem acīm nav pazuduši, pat pēc 9 stundu gulēšanas. tas ir nedaudz kaut kur iekrājies. klases bildē atliks smaidīt tā, ka acis nav redzamas. hmm. ja tā varētu.
šogad būs krietni savādāk. man nepatīk šī situācija, bet es nevaru atļauties to mainīt, kaut ko neglābjami, neatgriezeniski sabojājot. es tikai nezinu cik ilgi tā, jo kad iet pāri robežām, tad iet.
12/17/07 02:29 pm
"paēd sviestmaizi, paskaties televizoru, paguli, pietiek." -smiekli nāk par sestdien dzirdēto.
esmu gulējusi četras stundas. biju uz vienu fizikas stundu, kurā bija praktiskais darbs ar kaut kādu aparātu, kas man šķita vienkārši briesmīgs, bet var jau būt, ka tas tikai brīvdienu iespaidā. un tagad esmu atpakaļ mājās. izlasīju apsveikumus. divi pat bija mīļi.
vēl vienas sabojātas attiecības manā kontā. lai gan nav sabojātas, tikai citādākas, kā es biju domājusi. pluss vēl man bija bail iet iekšā klasē šorīt, bet viss ir kārtībā, -pagaidām.
man pārāk labi patīk mans vecums, lai es gribētu kļūt vecāka.
12/16/07 04:46 pm
"-ai, ko es Tevi mācīšu, Tu jau esi gudrāka
-tieši tā..
-pārgudra pilnīgi."
ha ha. aizveries varbūt.