05:09 am
it kā apkārt cilvēku ja ne gluži miljons, bet gan visi tuvākie ("ģimene un radi") un vēl daudzi, kas noteikti nav tuvākie, bet es vienalga jūtos nožēlojami vientuļi. šķiet, ka man vairāk patīk viena cilvēka nedalīta uzmanība. tad vienīgais variants šķiet piedzerties, lai arī kā tas aizliegts daudzo zāļu dēļ. bet tas tikai tāpēc - lai nejustu. apbrīnojami, cik viegli to panākt.
četrus mēnešus nebiju jutusi sajūtu "nekur nav tik labi kā mājās". -šodien ir. jo šeit ir mana gulta, mana sega un mans miegs. ā un jā - mana grāmata.
...bet atgriezties nav iespējams. tikai tālāk un uz priekšu. tad vēl un vēl.
09:34 am
es pamodos no trokšņa, ko radīja kāds svešs puisis ar zemiem smiekliem, dauzot klaviatūras tukšumpogu un laipni piebilstot: "cienītā, jums vajadzīga jauna klaviatūra". -labrīt.
vai tiešām jau sākusies jauna diena.
11:20 am
kas ir tas, kas nav nekas?
-es.
vēsture vai vēsturnieki? -aspirīns!
kāpēc, jau nedēļu trīs reizes dienā dzerot zāles pret iekaisumu, mana vakar sagrieztā roka nu struto un pūžņo. sporta halles medmāsiņai es drīz apnikšu. bet tas ir viņas darbs!
šī iespējams būs pirmā diena, kad es centīšos kaut ko mācīties. bet varbūt arī nē. vienīgie mājās darbi, kas man patīk ir matemātikā, bet tur jau nemaz nav mājas darbu.