| nākamais levels ne šeit |
May. 2nd, 2014|12:28 am |
man nav ne jausmas, vai es to tikai tā iedomājos(tikai galvā būšana nesamazina lietu patiesumu haha), bet es vienureiz biju tik tuvu miršanai. gulēju gultā, kamēr mana tā laika otra puse gulēja uz grīdas. nespēju pakustēties un bija 100% pārliecība, ka tūlīt apstāsies elpošana. bet man palika tik nenormāli bail. un tad, kad sāku baidīties, tad sapratu, ka palaidu to iespēju vējā. iespēja doties tālāk vai vienkārši beigt.
aizmigu.
vienkārši tā sajūta, ka ir bijis tik nenormāli daudz, ka vairāk nemaz negribas.
man šķiet, ka es pazīstu vēl kādu, kuram tā ir. bet tas jau neko nenozīmē. stulbi, ka par to jādomā gan.
čuči, guli.
bet vispār man ir tik sajāts prāts, ka es vēlētos ar to, kurš saprot, saritināties kopā un nebūt.
vajadzētu sākt domāt vēl mazāk. trasportlīdzekļos un smalltalkos var. meditēt. pastaigas un vēli vakari gan nogalina. |
|