|
Apr. 23rd, 2014|10:53 am |
nenormāli pietrūkst Debu.
tas ir tāds ~55 gadu vecs indietis, kurš dzīvo Aurovillē (http://en.wikipedia.org/wiki/Auroville). viņš uzauga ašramā, bet viņam ir superīga mamma, kas viņu nepameta, vienkārši nodarbojās ar lietām.
es ļoti spilgti atceros, kā es kkad gulēju viņa priekšnamā uz kkādas raskladuškas, klausījos kkādu vecu ierakstu telefonā, kā vagrants spēlē bansuri brīvdabas muzejā, man rokās bija baltas puķes(es viņas biju atradusi uz zemes pa ceļam pie Debu un viņas episki smaržoja) un lotra grāmata. tā es tur gulēju. un tad Debu atnāca mājās no miljonu tūkstošu jūdžu pārgājieniem, uztaisīja man čaju un mēs pīpējām zāli. tas brīdis kkā tik nenormāli iespiedies atmiņā kā kkādas pāris fotogrāfijas ar spilgtākajiem mirkļiem. viena, kur es guļu (un izrādās, ka tāda fotogrāfija kkur eksistē, jo viena izraēliešu čiksa esot gājusi garām un mani nofotogrāfējusi, vismaz viņš tā saka). otra, kur Debu vāra tēju - tieši liek garšvielas katliņā. tad trešā, kur es esmu ieritinājusies segās un kkur no tās čupiņas apakšas stiepjas mana roka, lai paņemtu no viņa paipiņu.
ļoti interesanti skatīties, ko smadzenes izvēlas saglabāt un kādā veidā. |
|