|
Jan. 18th, 2014|06:02 pm |
|
Šorīt ierados Ahmedabad, kuras nosaukumu ir nenormāli grūti izrunāt pareizi. Šausmīgi labs rīts vilcienā, pēdējās divas no 13h - norvēģu grāmata, metallica - the unforgiven un ainava. Pēcāk visāda nīkuļošana un saules apdegumu iegūšana. Un tad es dabūju piedzīvot sev vislielāko Indijas lietu no gribētajām - pieskarties zilonim. Mēs mazliet parunājām, paraudājām un tad katrs devāmies. Ielas vidū, kur parasti uzplaukst tikai atkritumu ugunskuri, uzradās šis brīnums. Vājprāts, varu mirt laimīga heh. Tākā Jay šon stāstīja - I had a friend that told me that life is really long and I didn't believe her. Then a really long time passed by - now I believe. T.i. dzīve jau tagad ir bijusi pietiekami gara mīlestībai, ceļam un zilonim. Jābeidz pinkšķēt, jāiet pabraukāt motociklu un jādodas satikt Jay draugi. Om Namah Shivaya |
|