| spoguļu likumi - ja viņus redzu es, tad viņi redz mani |
Sep. 12th, 2013|10:42 pm |
|
nu visādi jocīgi un nesagatavoti, bet 6dien būs mazmazītiņa došanās. vienīgais, kas ir skaidrs - došanās būs uz dienvidiem un vismaz līdz maķedonijai. rīt dabūšu somu (cerams) un kkas jāizdomā ar guļammaisu. šausmas, nav manī vispār nekādu plānošanas spēju, hah. trakoti pa gaisu, es zinu, kā būt racionālai, bet es nezinu. kkas tur līdz galam nenostrādā, hehe. gribas mazliet apstādināt laiku. ah, bet ir tik jauki viss viss. vienīgais, kas liecina par rudens ienākšanos ir āboli un smagākas mūzikas vēlmes. bet vispār jau zinkā, sanāk mazliet pastaigāt ne-savus ceļus, lai gan, protams, tam nemaz nav laika, bet ir jau tā ir. tāda mazliet pušu plēšanās un raušanās, kas reizēm liek pierakstīt dzejoļus un sapņot jokainus sapņus. miljons lietu un nelietu, gribētos mazliet mierīgāk. kkur kalnos. ar lielu ezeru. kādu templi. vējiem un raupjām klintīm. yes yes. un! ir baigi forši, ka tu visu pats panāc. sakrāj savas lietiņas, domiņas un varēšanas. tad saliekas tas viss kopā un tad sāc domāt, ka tomēr jā, kkas ir izdarīts šajos gados. varēja jau vairāk, bet līdz nākamajai dzimšansdienai vēl ir mazliet laika. ceru dzīvot un kustēties pasaulē un nez, hmmmm. vot - nolikt tiesības! bet to es gribēju arī pirms savas iepriekšējas gadu pārlekšanas. nu bailīgi bailīgi nepaspēt, bet nu ai. visādi ūdeņi un krāsas, un caurspīdīgas gaismas uz ādas, tāda miroņzaļipelēka ar plandošām kleitām, caurspīdīgām skarām kas sajaucas ar gariem matiem. kkā tā. |
|