| es nemānos, bet es manos |
Jul. 28th, 2013|09:11 pm |
ļoti piepildīta vasara. rītdien vajadzētu mazliet savākties un izdarīt lietas, kamēr darbā. vai vēl labāk šovakar, jo inbox ir noliegts uz vietas, hehe. šonedēļ laikam uz lietuvu. pēc kāda mēneša uz poliju un norvēģiju. pa mierīgo. jāpaciešas, kamēr varēs arī tālāk un bez bankas. lūk kā. šodien nopirku brāļa meitām skrituļdēļus. būtu jauki vienīgais, ja es iemācītos netērēties tik ļoti. jāsastāda budžets un nedrīkst sev ļaut vakariņot fakin jūrmalā, kur ar visām draugu atlaidēm ir jāmaksā sešarpus lati par sezonas dārzeņu salātiem ar rīsiem un adžiku. anyway labāk nekā norvēģijā vismaz, hehe. kkad šonedēļ ap trijiem naktī gāju mājās un uz akmens tilta piesējās viens asprātis, kurš pēc tam, kad viņam laipni atteicu, teicās mani nogrūst no tilta. ar to es vienkārši vēlējos teikt, ka man vienmēr ir gribējies iegūt sakarīgākus peldēšanas skilus, bet man nav ne jausmas, kā to izdarīt bez baseiniem un treneriem. un! es nokavēju visu regates padarīšnau - sucks. the ships have come to carry you home. nuuu, kāpēc buras un jūras ir kaut kas tik maģisks? jāizdomā, kur doties norvēģijā. baa!
visas mirušās daļiņas ir mirušas
pīšļi pie pīšļiem
galvenais lai ceļavējš burās pieturas silts |
|