| |
[Jul. 14th, 2022|11:40 pm] |
Rainbow gathering ir īpaša smarža. Tas smaržo pēc saulē sasilušiem cilvēku ķermeņiem, ledainām kalnu upēm, ugunskura un vīraka dūmiem, pēc bungu ādas, pēc zaļākajiem kokiem. Rainbows smaržo pēc īstenības un sapņiem. Bet tā smaržo arī ģimene un draugi, un cilvēka dzīves neizprotamība.
Atvaļinājuma otrā diena, esmu daudz izlasījusi, daudz noskatījusies, daudz fotografējusi jūru un daudz daudz mēģinājusi atgriezties drusku pie sevis, kas nav nebeidzams darbs ar to fakino psihopātu radīto sāpju jūru.
Vajadzētu nonākt pie kaut kādiem lēmumiem par dzīves virzību. Man gan nav skaidrs, kā to izdarīt, jo vienīgais, kas ir skaidrs, ir, ka nekas nekad nav un nebūs līdz galam skaidrs par to, kas mēs esam un ko mēs šeit darām. Visas mazās atklāsmju dzirkstelītes mūždien izplēn kā pārogļojusies āda pēc lietus.
Pamatu pamotos gan esmu diezgan mierīga, kopumā esmu diezgan samierinājusies ar dzīves neparedzamību un ķermeņa laicīgumu, vēl tikai cilvēka būšana kaut kā labāk jāiemācās pieņemt. |
|
|