| |
[Feb. 22nd, 2018|11:10 pm] |
|
Es atminos, kā Raivis man kaut kad pasen Lucavsalas dārzā stāstīja, ko nozīmē būt precētam. No thoughts on this. Vienkārši šodien ir diena, kurā uzpeld dažādas aizmirstas atmiņu ainas. Piem., tas kā es raudāju pēc Zolitūdes traģēdijas, jo man tuvie cilvēki man nešķita gana iejūtīgi, sūdzoties par to, ka ugunsdzēsējiem, kuri vilka tajā vakarā/naktī līķus no Maximas gruvešiem, tika piemaksa par šo darbu. |
|
|