| |
[May. 13th, 2016|12:39 am] |
|
Āāā, diezgan drausmīga sajūta - šķiet, ka dzīve sastāv no dara un universitātes vien. Ļoti ceru, ka ar rītdienu tas viss paliks sabalansētāks un normālāks. Vajag apstāties, ieelpot, izelpot, sagrupēties/pārgrupēties dikti, dikti. Būtu ļoti labi arī tikt vaļā no distonijas, hahaha. Un ir ļoti interesanti ievērot, kādas pārmaiņas manam prātam raisa fiziskais un emocionālais nogurums - domas ir vispārīgākas un piezemētākas, bet reakcijas ir asas un tiešas. Bet, protams, nav jau svarīgi. Kultūrkomptences darbā ar migrantiem no Āzijas un Āfrikas valstīm ir vienīgais, kam šobrīd vajadzētu būt manā prātā. Bet es laikam vēl iešu uzpīpēt, lai rīt varētu tā pa īstam sevi neieredzēt, ka esmu ziedojusi miegu visādām muļķībām :D . |
|
|
| |
[May. 13th, 2016|11:17 pm] |
|
Ļoti jauks šīs fakinās darba nedēļas nobeigums bija. Galvenais, ejot uz māju pusi, apmierināt savu ekshibicionista dabu un veikt ierakstu cibā, ka tā ir noticis. Rīt gan, protams, ir jānoslīpē mag darba pieteikums un svētdien - jāskrien 6km ar kolēğēm gados, bet gan jau tas arī viss ir izturams, ja šīs pēdējās 7as dienas un 7as naktis ir izdzīvotas, tikai pāris reižu sev salaužot sirdi. |
|
|