| |
[Jan. 11th, 2016|08:14 pm] |
Milzīgi daudz kā šajā gadā. Neticami, ka ir pagājis vien 11 dienu. Šķiet, ka laiks ir kaut kā maģiski izpleties un es dzīvoju jau miljono dzīvi trīs dienu laikā.
Pārlasīju Freniju un Zūiju. Es nezinu, kāpēc tā ir mana mīļākā grāmata. Man tā grāmata pat tā kā īsti nepatīk bieži vien, bet domāju, ka es vienkārši kaut ko nesaprotu. Vienkārši liekas tik acīmredzama dzīve pierakstīta, tāda, kādu es un miljoniem citu ir vadījuši. Nevaru aiziet gulēt, nenoskaitījusi tēvreizi. Nevaru izdzīvot tikai mierā, nevar tikt 100% vaļā no tā izmisuma pēc izmisuma. Bet es tam tuvojos. Bet Frenija nekad tur nenonāks tajā stulbajā grāmatā. Nekad, nekad! |
|
|