| |
[Dec. 2nd, 2014|11:29 pm] |
Vakardien pametu bifeļu fermu. Šobrīd cīnos par izdzīvošanu Bukarestē. Šonakt palieku pie paziņām, rītnakt cerams arī pie kāda. Rītdien vārda diena, pēdējos gadus neesmu svinējusi dzimšanas dienas, bet vārda dienas gan. Drausmīgi jocīga sajūta pasaulē pēdējās nedēļas. Kaujos par izdzīvošanu katru dienu - tā vien liekas, ka jau tūliņ, tūliņ palaidīšu vaļā un būšu brīīīvība. Tas es būšu. Un uguns. Un maģija. Un lietus un sniegs.
Nespēju ieskatīties nākotnē, dzīvoju minūtes, dienas un naktis. Dūmaka visapkārt, nākas vien pašam pakāpties un būt lukturim. Izzzgaismot. Ieraudzīt.
Nobijies, ka maz neliekās, bet ir tā vērts, katra ieelpa ir jauna. Viss ir tik krāsains.
Pat dienās bez kustības, dienas beigās ir sajūta, ka esmu jau citur.
Un vispār, es gribēju vien pateikt, ka Rumānijas kalni ir manī ieaugusi jauna sirds. Pulsē vareni un silti.
Katra diena dod man jaunas acis. |
|
|