| |
[Feb. 3rd, 2014|05:09 pm] |
|
Ļoti savādas sajūtas. Man nav ne jausmas, kas man liekas kaut kas prātīgs darāms, jo šķiet, ka šausmīgi ilgi esmu bijusi bezjēdzīga - nekas, ko daru, nešķiet pietiekami. Viena alga - esmu citiem vai esmu sev. Nenormāli sāpīga, ilga un nogurdinoša tā pieaugšana vai arī lai kas tas būtu, ar ko cīnos pēdējos gadus. Liekas tik nesaprotami, ka pat pēc visa piedzīvotā skaistā reizēm gribas vienkārši nebūt. Un ir tik nenormāli bailīgi un kaunīgi, ka atļaujos šo visu domāt arī šeit ar visu klātesošo. Pārāk daudz sevi žēloju. Take theese sunken eyes and learn to see. You've been always waiting for this moment - to be free. Interpretācija ir viena no interesantākajām lietām pasaulē. Zini, kas vēl ir interesants? Tu. Un es. Un viss ap mums. Un tas, ka man ir bojfrends, kuru es nemāku un negribu mīlēt, bet viņš fakin pārvalda tablas un ir tik ļoti skaistā krāsā. Mēs šonakt brauksim uz pašiem Indijas dienvidiem. Būs cilvēkiem kāzas un vēl lielāks karstums. |
|
|