| |
[Jan. 20th, 2014|01:17 pm] |
Pavadīju foršas divas dienas Ahmedabad pilsētā, it kā skaitoties viena no drošākajām un sakoptākajām. Katrā ziņā neko briesmīgāku par blenšanu un uzsaucieniem nepiedzīvoju, un nebija smoga, kas neļautu saskatīt debesis. Lai gan satiksme vienalga bija supertraka, aktīva un nepamet pašnāvības mēģinājuma sajūta pie ielas šķērsošanas. Palikām pie ļoti forša čaļa Jaye. Sarunājām satikties kādā reinbovā vai arī vienkārši taisīt kādu pārgājienu, piem., Spānijā. Mīlu šī reģiona (Gujart) ēdienu, supergaršīgi. Ass un daudz, haha - normāli apvelšos. Lai gan šorīt, nenormālā tempā skrienot uz vilcienu, noteikti to visu dabūju nost. Knapi uzspējām.
Vilcienā tagad būs jāpavada apmēram 20h. Trakums, pietam šis ir kkāds sliktais vilciens - salīdzinot ar manu pirmo. Viss čīkst un kratās, un nav ēdiena. Traki gribas čīkstēt par indiešu čali, ar kuru ceļoju kopā, lai gan labi apzinos, ka pavisam viena vēl nevarētu te izdzīvot. Un vispār es ļoti ilgi esmu gribējusi pārvarēt savu iedomību un nepateicību, laba iespēja, cerams, ka pratīšos izmantot. Nenormāli grūti pierast pie nepārtrauktās atraugāšanās, piršanas un kraukāšanās, mazliet rauj uz augšu. Tā, lūk. Rīt no rīta Goa, tad piecas dienas chill time pludmalēs un ar cilvēkiem, tad Banglore, kuras tuvumā ir viena apmēram 14.gs. pilsēta, kuru noteikti vēlos apmeklēt. Ļoti interesanti vērot, kā vietējā kultūra pinas ar rietumu. Un vēl jāņem vērā katra atsevišķa rajona īpatnības. Baigais karuselis, neiedomājami, ka kādreiz varētu to aptvert. Biju grāmatnīcā, nopirku grāmatas, superlēti, tagad to visu stiepšu sev uz muguras savā mazajā mugursomā, ziedoju jau pāris apģērba gabalus, lai varētu visu salikt. Laikam jāpaguļ pusdienslaiks, lai negribas ēst, tad palasīt, naktsmiegs un ceru pamosties jau galā. Pēc Banglore laikam došos uz pašiem dienvidiem Keralā atrast kādu vietu, kur brīvprātīgot un tad, kad apniks, uz Aurovilli meklēt hipijus un reinbovu. Ļoti, ļoti ceru atrast. |
|
|