| |
[Apr. 29th, 2013|11:51 pm] |
"– Laimes izjūta ļoti lielā mērā ir cilvēka paša izvēle. Vispirms tu pieņem lēmumu, ka būsi laimīgs – ja tu to gribi, protams, jo būt laimīgam nemaz nav obligāti. Visu laiku būt konstanti laimīgam ir tikpat briesmīgi, kā visu laiku būt konstanti nelaimīgam. Taču skaidrs, ka iekšējās sajūtas pret pasauli var ļoti labi kontrolēt. Protams, jo vairāk par to domā, jo sarežģītāk tas kļūst. Sāk likties: es pati sev esmu iegrozījusi smadzenes tā, ka jūtos laimīga, bet kur tad ir patiesība? Varbūt šī nemaz nav īstā laime, bet kaut kāda uzkonstruēta laime?
Smadzenes var saķīlēt no iekšpuses tā, kā pašam gribas. Jautājums: cik daudz darba tu esi gatavs ieguldīt. Nu piemēram: tu aizej uz veikalu nopirkt jaunus zābakus, un tur, protams, ir besīgi daudz visdažādāko zābaku. Tad tev ir divi varianti: vai nu tu ej, meklē un atrodi zābakus, kas tev patīk, un tos nopērc, vai arī tu meklē, atrodi zābakus, kas tev patīk, tad turpini meklēt, līdz atrodi trīs zābaku pārus, kas tev patīk, tad ar mokām izvēlies, kurus tad pirksi, tad vienu pāri beidzot nopērc un atlikušo laiku esi garantēti nelaimīgs, jo nemitīgi sev jautā, vai tas bija pareizais pāris, varbūt vajadzēja pirkt tos otrus.
Es eju uz veikalu, nopērku zābakus, un man nav nekādu pārdomu par to, cik daudz zābaku, kas man patiktu vairāk, esmu atstājusi veikalā. Tas ir zinātniski pierādīts gājiens, kā var apčakarēt savas smadzenes. Tā es daru, un tas visu padara mazdrusciņ labāku. "
/http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/116006/kadreizeja-dumpiniece-ieva-melgalve-no-sliktas-literaturas-nemirst
ļoti patīkami racionāla |
|
|