| |
[Apr. 13th, 2013|01:35 am] |
katru vakaru
dedzinot pie vaišnaviem iegādāto vīraku
uzmācas bezspēsks
un gribas vien iemigt
un pamosties tikai tad
kad īstā dzīve būs sākusies
vīraka dūmi būs upes
grāmatu vietā kalni un meži
un smagās ieelpas izelpas būs gaudas pret mēness stariem
iespējams tie mani ņems sev par brāli
un visi mani asinsvadi sakņosies debesīs
un vēja appūstās delnās es turēšu savu dzīvību
liekot tai izskatīties pēc mazas zemeslodes
kurai viss vēl tikai sācies |
|
|