| |
[Nov. 29th, 2012|08:36 pm] |
johaidī - vakar pārģērbos istabā, kkā nokļuvu kaila līdz spogulim un atklāju, ka man ir krūtis - ar baigo pārsteigumu atminējos, ka esmu sievišķā dzimuma pārstāve - bet, protams, par to nav runa. tas ir tas dzimums, kuru katru dienu savā galvā nosodu (mācos gan nenosodīt) - klačas, lišķība, liekulība, drāmas, nenormālā jūtelība. protams, baigā stereotipizēšana, vispārināšana un novazātība šai tēmai, bet savos 21 pirmo reizi nonācu līdz tādam apzinātam spriedumam par sievietēm. nu, kas mums vainas? sievietēm, iespējams, vienkārši pielīp vairāk sūdu. un, iespējams, sievietēm vajadzētu beigt iespringt.
uff, rīt nāks mana potenciālā future aizvietotāja dārziņā, iešu no turienes drīz prom, jā, jā. padevos. es ļoti daudz padodos pēdējā laikā - vajadzētu beigt tā darīt. es vienkārši nespēju izšķirt - tas, ka manā galvā ir apziņa, ka man vajag stabilu darbu ar stabilu algu ir sabiedrības spiediens, loģisks spriedums vai vienīgais ceļš uz pieaugšanu? jo, fak, kuram tad negribās būt free spiritam, kurš ceļo pasauli, visu mīl un pārtiek no prieka. es ceru, ka es arī drīzumā nobeigšu šo fāzi un, nez, izaugšu. ļoti kaitinoša tā iekšējā neziņa un tukšums, kuru gribot negribot galvā saistu ar nepiepildītajiem jaunības maksimālisma uzstādījumiem. nevis tāpēc, ka tie ideāli būtu pārlieku augsti, bet tāpēc, ka slinkums, neizdarība un neticība.
baigi jau nu čīkstulīgi, bet ar cibiņiem tā vienmēr ir - ķipa viss sūdīgi, bet patiesībā jau lielos vilcienos ir labi un silti, ar pienkafijas krūzi rokā, skaistiem cilvēkiem un vilnas zeķēm :) . |
|
|