| |
[Apr. 14th, 2012|12:11 am] |
jūtos šausmīgi vientuļa un nelaimīga. bet, kas ir interesantā daļa par šo mazliet traumatisko, bet dikti uzspēlēto stāvokli, tādos brīžos uzrodas visvairāk cilvēku apkārt, šis stāvoklis mani nezkāpēc padara interesantāku maniem paziņām. drošvien tāpēc, ka klāt nāk tieksme lietot alkoholu.
un izrādās, ka atklāt, kāpēc cilvēki ir tādi, kā viņi ir (baigā iedomība), ir šausmīgi nejauki, paliek žēl un tas čalis, kurš tev likās vienkārši iedomīgs, neizaudzis un just another ass, kļūst par to čali, kuru vajag samīļot un pateikt, ka locekļa izmērs un nemīlošs tēvs nav viss, kas viņš ir un varētu būt.
to samīļošanu var mierīgi izlaist btw |
|
|