| |
[Feb. 8th, 2012|09:57 pm] |
|
vienmēr grūti izšķirties - vai ir skaļi jāizsaka lietas, kuras kādam radīs negatīvas izjūtas? cik svarīgi ir izteikt savu viedokli? ir daudz grūtāk ieklausīties citos, ja neieklausies sevī. cilvēki taču labāk dzird lietas, kuras ir ietērptas vārdos, tas ļauj paskatīties uz tām no malas. vai vieglāk ir pārvarēt negatīvās izjūtas/sajūtas, ja tās patur sevī un risina iekšienē vai arī pasakot skaļi? katrā ziņā ir ļoti grūti novērtēt izteikto lietu konsekvences, pirms tās tiešām ir izteiktas. vai tiešām taureņa spārnu vēdas var izraisīt viesuļvētru? vai izmisis čuksts spilvenā var sagandēt sabiedrību vai kādu tās daļu? un, ja tomēr izvēlies iztkties skaļi, cik svarīga ir tavas auditorijas izvēle? par negatīvo ir jārunā ar iesaistītajiem vai cilvēkiem no malas? loģiskākais jau, protams, ir runāt ar iesaistītajiem, tas potenciāli varētu radīt pozitīvas izmaiņas - bet vai tad nav tā, ka negativitāte vienmēr izraisa nosodošu pretreakciju? jo vienalga cik pamatots būtu nosodījums/pārmetums/viedoklis, to jebkurā gadījumā pavada negatīvā nokrāsa. vai tiešām katra viedoklis ir tik svarīgs, lai pasaulē radītu vēl vairāk nejauku izmešu? protams, neapmierinātība vienmēr rodas ekspektāciju dēļ. varbūt būtu nepieciešams beigt sagaidīt lietas, bet tādā gadījumā - nebūtu uz ko tiekties. vai mēs pārāk pieķeramies pie lietām? iespējams, vienkārši jāvēlas lietas, par kurām tu jūties drošs, bet ar šādām izvēlēm zūd spēles moments. vai izvēloties neiedegties un neriskēt, pasaule kļūtu labāka? |
|
|