| |
[May. 7th, 2011|09:48 am] |
nolēmu, ka ļaušu sev nesatraukties.
šorīt no rīta - kā lielāko daļu no maniem rītiem - pamodos briesmīgi īgna. ņēmos un tā, īgņojos, ka esmu īgna un vispār nemāku uzvesties, un nespēju laipni izturēties pret cilvēkiem, kuri man ir svarīgi un tā. un tad es ļoti muļķīgā veidā nokritu no krēsla. briesmīgi sasmējos un viss, pazuda īgnās omas. reizēm man šķiet, ka tomēr mani kāds tur augšā pievaktē. un smejas!
lai gan vispār ir baigi skumīgi. un vispār ir baigi priecīgi. |
|
|
| |
[May. 7th, 2011|03:27 pm] |
|
uzpīpēju zaļo, cerams, ka iedarbosies. vnk dzirdēts no fakultātes biedriem, ka palīdzot vecās derības ekseģēzes rakstīšanā ;D |
|
|