| mani draugi ir vilki |
[Apr. 17th, 2011|10:57 am] |
grūti visu uzsākt no nullītes, bet es cenšos, lai gan itkā vēl gribās/sanāk dzīvot kkādos mazos aspektos pagātnē. un alkohols pēdējā laikā ir mans glābējs. labāk nekā nervu zāles. murr. bet vispār es vnk gribēju te bišķi Ingu Gaili pacitēt.
mani draugi ir vilki,
no kūstošiem mežiem
iznāk marta pirmajās dienās,
palu ūdeņus dzer,
piedomotās ietvēs,
saber ogas par acīm.
ieskaitot saules starus,
pasauli iegriezt cer.
pasaules riņķis klusē.
pirms tu pasaki vārdu, kakla iedobītē
izlauzies krokusa skūpsts.
akjā, gribēju vēl pierakstīt, kā man gar plaukstām šonakt brāzās lodes, bet tas bija kkur vecrīgā un sapņos. |
|
|